Read Bayer_2012_low.pdf text version

Cienjamie Bayer CropScience produktu lietotji un sadarbbas partneri!

Pateicoties spcgiem produktiem, ciesai sadarbbai ar tirgotjiem un lauksaimniekiem, Bayer CropScience ir augu aizsardzbas ldzeku razotjkompniju tirgus lderis Latvij. So pozciju vlamies noturt un stiprint ar jaunaj sezon. Katalog ir ietverta informcija par lauksaimniekiem jau labi zinmiem, k ar nesen tirg ienkusiem produktiem. 2011. gada sezon veiksmgi tika ieviests jaunais graudaugu fungicds lapu un vrpu slimbu ierobezosanai Zantara un rapsa fungicds Tilmor. 2012. sezon jaunums ir herbicds Targa Super labbas­ sraugu un viendglapju nezu izncinsanai rapsa un biesu sjumos. Patlaban reistrcijas nobeiguma posm ir ar jauns rudens herbicds graudaugiem. Latvija uzmangi seko ldzi Eiropas augu aizsardzbas ldzeku reistrcijai. Vairkiem Bayer CropScience produktiem ir mainti vai vienkrsoti nosaukumi, paaugstintas drosbas prasbas, precizts lietojums. Tas virza kopjam mrim ­ veicint augu aizsardzbas ldzeku drosu un kvalitatvu izmantosanu. Saj sezon tiks ieviests jaunums ­ datorprogramma, kas paldzs individulo aizsardzbas ldzeku izvl, emot vr jsu izraudztos lietojuma kritrijus. Mums ir svarga produktu galapatrtja veselba. Lai veiksmga un razga sezona pc tik netipiski silta rudens! Ar savm zinsanm, pieredzi un iniciatvu esam gatavi bt nozmgi sadarbbas partneri ar jaunaj sezon.

Ar cieu,

Jsu partneris izaugsmei ­

Bayer CropScience komanda Latvij

Dgs Rostoks

BCS nodaas vadtjs Baltijas valsts Tlr. 67895835 Mob. tlr. 29166649 [email protected]

Linda Ulmane

BCS tehnisks un produktu attstbas vadtja Baltijas valsts Tlr. 67895836 Mob. tlr. 29162515 [email protected]

Rudte Pkaine

BCS reistrcijas vadtja Baltijas valsts Tlr. 67895834 Mob. tlr. 29352112 [email protected]

Inessa Sekisova

Loistikas speciliste Baltijas valsts, BCS nodaas vadtja asistente Tlr. 67895839 Mob. tlr. 29164746 [email protected]

Agronoms Mob. tlr. 28682922 [email protected]

Andris Casno

Agronome Mob. tlr. 29491452 [email protected]

Ineta Aispure

Ineta Polencuka

BCS finansu kontroliere Baltijas valsts Tlr. 67895840 Mob. tlr. 29129965 [email protected]

Aiga Tillere

Mrketinga speciliste, agronome Tlr. 67895837 Mob. tlr. 29157555 [email protected]

Mrketinga speciliste Tlr. 67895838 Mob. tlr. 26442529 vineta.luka-indane@ bayer.com

Vineta Luka-Indne

SIA Bayer Skanstes iela 50, LV-1013, Rga · Fakss 67895841 · www.bayercropscience.lv

FungICdI

55 58 61 65 67

Falcon Forte Fandango Folikrs 250 e.. Gloria Infinito Input Previcur Energy Prosaro Tilmor JAUNUMS Zantara JAUNUMS InSeKtICdI

Saturs

4

69 72 78 81 83

Augu aizsardzbas ldzeku lietojums kultraugos KodneS

6 8 10 12

Bariton Ultra Baytan Universal Lamardor Raksils Ekstra 515 s.k HerbICdI

85 88

Decis Mega Proteus OD LImACdS

91

Mesurol Augu AugsAnAS reguLAtorS

14 17 19 22 24 26 29 33 36 39 42 45 47 50 53

Alister Grande OD Attribut Basta 150 s.k. Betanls 160 s.e. Betanal Expert Estets 600 e.k. Fenix Grodils 75 d.g. Huzrs Aktvs OD 417 s.k. Maister OD MCPA Super 500 s.k. Nufarm MCPA 750 s.k. Puma Universal Sekators 375 OD s.k. Targa Super JAUNUMS

112 96 98 100 102 104 106 110 93

Cerone

PIeLIKumI Fungicdi graudaugos Graudaugu fungicdu efektivitte Fungicdi un insekticdi raps Kartupeu aizsardzba Tvertnes maisjumi Herbicdu iedarbbas spektrs Darba drosba Tirgotji ­ sadarbbas partneri

Augu aizsardzbas ldzeku

Kultra Auzas Kodnes Herbicdi Estets 600 e.k. Grodils 75 d.g. Nufarm MCPA 750 s.k. MCPA Super 500 s.k. Lamardor Attribut Estets 600 e.k. Grodils 75 d.g. Nufarm MCPA 750 s.k. MCPA Super 500 s.k. Sekators 375 OD s.k. Puma Universal Alister Grande OD Attribut Estets 600 e.k. Grodils 75 d.g. Huzrs Aktvs OD 417 s.k. Nufarm MCPA 750 s.k. MCPA Super 500 s.k. Sekators 375 OD s.k. Puma Universal Grodils 75 d.g. Estets 600 e.k. Nufarm MCPA 750 s.k. MCPA Super 500 s.k. Sekators 375 OD s.k. Puma Universal Grodils 75 d.g. Nufarm MCPA 750 s.k. MCPA Super 500 s.k. Sekators 375 OD s.k. Fungicdi Folikrs 250 e.. Prosaro Insekticdi/ Limacds Decis Mega Proteus OD Mesurol Decis Mega Proteus OD Mesurol Augsanas regulatori

Kviesi, vasaras

Falcon Forte Fandango Folikrs 250 e.. Input Prosaro Zantara Falcon Forte Fandango Folikrs 250 e.. Input Prosaro Zantara

Kviesi, ziemas rudzi

Bariton Ultra Baytan Universal Raksils Ekstra 515 s.k.

Decis Mega Proteus OD Mesurol

Cerone

miezi, vasaras

Lamardor

Falcon Forte Fandango Folikrs 250 e.. Input Prosaro Zantara Falcon Forte Fandango Folikrs 250 e.. Input Prosaro Zantara Falcon Forte Fandango Folikrs 250 e.. Input Prosaro Zantara

Decis Mega Proteus OD Mesurol

Cerone

miezi, ziemas

Baytan Universal Raksils Ekstra 515 s.k. Bariton Ultra Baytan Universal Raksils Ekstra 515 s.k.

Decis Mega Proteus OD Mesurol

Cerone

tritikle

Alister Grande OD Attribut Estets 600 e.k. Grodils 75 d.g. Huzrs Aktvs OD 417 s.k. Nufarm MCPA 750 s.k. Sekators 375 OD s.k. Puma Universal Estets 600 e.k. Nufarm MCPA 750 s.k. MCPA Super 500 s.k. Nufarm MCPA 750 s.k. MCPA Super 500 s.k.

Decis Mega Proteus OD Mesurol

Cerone

daudzgadgo stiebrzu sklu lauki Vasarju graudaugi ar bolia pasju, bolis

4

lietojums kultraugos basta 150 s.k.

Kultra Zliens Pavas, ganbas Kodnes Herbicdi Nufarm MCPA 750 s.k. Estets 600 e.k. Grodils 75 d.g. Nufarm MCPA 750 s.k. MCPA Super 500 s.k. Betanls 160 s.e. Betanal Expert Targa Super Fenix Nufarm MCPA 750 s.k. MCPA Super 500 s.k. Targa Super Folikrs 250 e.. Prosaro Tilmor Decis Mega Proteus Mesurol Proteus OD Decis Mega Decis Mega Decis Mega Folikrs 250 e.. Gloria Infinito Proteus OD Fungicdi Insekticdi/ Limacds Augsanas regulatori

bietes

Kartupei Lini rapsis

Decis Mega Proteus OD

Kukurza Ziri, pupas Augu koki Zemenes ogulji, krm cidonijas burkni Ki, turnepsi Pastinaki, saku ptersi, imenes, iploki, spoli Kposti guri tomti, paprika Puravi Krsumaugi Skuju koki kokaudz tavs mezi tuksas labbas noliktavas

Estets 600 e.k. Maister OD Fenix Basta 150 s.k. Basta 150 s.k. Betanls 160 s.e. Basta 150 s.k.

Fenix Fenix

Decis Mega Decis Mega

Previcur Energy Infinito Previcur Energy Infinito Previcur Energy Infinito Previcur Energy Fenix

Decis Mega

Decis Mega Mesurol

Decis Mega Decis Mega

5

kodne

Bariton Ultra

darbgs vielas: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: fluoksastrobns 112,5 g/l protiokonazols 112,5 g/l suspensijas koncentrts 5 litri 0336 2

Plasa spektra sistmas iedarbbas strobilurnu-azolu grupas fungicds slimbu ierosintju izncinsanai gan uz graudu virsmas, gan ar to iekspus. Kodne ziemas kviesu, rudzu un tritikles sklas materila kodinsanai.

Kodints sklas jizsj taj pas gad, neatstjot uz nkamo gadu. Ilgstosi uzglabjot kodintu sklas materilu, sklu dgtspja un lauka ddzba var samazinties.

Lietosana

Sklu kodinsanai pagatavo preparta suspensiju den, emot vr, ka kopjais darba sidruma daudzums ir 6­10 l/t sklu, tas ir, 5,5­9,5 l dens + 0,5 l bariton ultra /1 t sklu. Ja ir atbilstosa kodinsanas tehnika, Bariton Ultra var lietot ar neatsaidtu vai atsaidtu neliel dens daudzum. Lai panktu efektivitti, jlieto tikai kvalitatva, kalibrta kodinsanas tehnika, kas nodrosina sklu vienmrgu noklsanu ar darba sidrumu un preczu patriu. Lietojot neatbilstosu vai nekalibrtu tehniku, iedarbba nebs tik efektva. Sklas materilam jatbilst kvalittes rdtjiem (atbilstosai ddzbai, mitrumam ldz 16%, nebojtiem, nedgusiem, neseltiem graudiem), un tas nedrkst bt ar piemaisjumiem un putekains. 6

darba sidruma sagatavosana

Pirms darba sidruma pagatavosanas rpgi izmazgjiet kodinsanas iekrtas tvertni. Sagatavoto darba sidrumu izlietojiet pagatavosanas dien. Kodinsanas laik, k ar atskot darbu pc prtraukuma, rpgi samaisiet darba sidrumu. Rpgi noreguljiet darba sidruma padevi un kodinsanas gait sekojiet, lai darba sidruma padeve btu precza. Strdjot ar kodintiem graudiem, uzvelciet gumijas cimdus. Pc darba beigsanas rpgi izskalojiet kodintja tvertni ar deni, iztriet kodinsanas iekrtas sistmu, cirkuljot tai cauri deni.

Bariton Ultra

Iedarbbas spektrs

Apstrdjam kultra

Ziemas kviesi

Kaitgais organisms

Kviesu ciets melnplaukas (Tilletia caries, Tilletia foetida) Kviesu putos melnplauka (Ustilago tritici) Saku puves (Fusarium spp.) Sniega peljums (Monographella nivalis) Melnie graudi (Claviceps purpurea)* Sniega peljums (Monographella nivalis) Saku puves (Fusarium spp.) Melnie graudi (Claviceps purpurea)* Sniega peljums (Monographella nivalis) Saku puves (Fusarium spp.) Melnie graudi (Claviceps purpurea)*

rudzi

tritikle

* Bariton Ultra efektvi samazina kodinto melno graudu jeb vilkazobu sklerociju dgsanu un apotciju (augermeu) veidosanos. Bariton Ultra neierobezo augsn esoso Claviceps purpurea infekciju. Lai sasniegtu pilngu melno graudu jeb vilkazobu ierobezosanu trum, oti svargi ir veikt augsnes arsanu pirms kultraugu sjas un viendglapju nezu kontroli, k ar atstt robezjoslu starp kultrauga sjumu un blakusesoso graudzu trumu.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

7

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

kodne

Baytan Universal B

darbgs vielas: imazalils 10 g/l fuberidazols 9 g/l triadimenols 75 g/l Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: sstoss koncentrts 5 litri 0220 2

Plasa spektra sistmas iedarbbas fungicds ­ kodne ­ ziemas kviesu, rudzu, tritikles un ziemas miezu sklas materila kodinsanai.

Baytan Universal nav ieteicams lietot maisjumos ar citiem prepartiem. Sagatavoto darba sidrumu izlietojiet pagatavosanas dien. Lai panktu labu efektivitti, ir jlieto tikai kvalitatva, kalibrta kodinsanas tehnika, kas nodrosina sklu vienmrgu noklsanu ar darba sidrumu un preczu patriu. Lietojot neatbilstosu vai nekalibrtu tehniku, var tikt samazinta iedarbbas efektivitte. Sklas materilam ir jatbilst kvalittes rdtjiem (atbilstosai ddzbai, mitrumam ldz 16%, nebojtiem, nedgusiem, neseltiem graudiem), un tas nedrkst bt ar piemaisjumiem un putekains. Kodinsanas laik, k ar atskot darbu pc prtraukuma, rpgi samaisiet darba sidrumu. Rpgi noreguljiet darba sidruma padevi un kodinsanas gait sekojiet, lai darba sidruma padeve btu precza.

Iedarbba

Baytan Universal ir plasa spektra sistmas iedarbbas fungicds slimbu ierosintju izncinsanai gan uz graudu virsmas, gan ar to iekspus.

Lietosanas deva

deva ­ 3­4 l/t sklu. Sklu kodinsanai pagatavo preparta suspensiju den pc aprina: 3­4 litri baytan universal + 2­6 litri dens = 5­10 litri suspensijas / 1 t sklu kodinsanai.

Apstrdes nosacjumi

Pirms darba sidruma pagatavosanas rpgi izmazgjiet kodinsanas iekrtas tvertni.

8

Baytan Universal B

Nav ieteicama kodintu sklu novlota sja, k ar izssana smags augsns, zem augsnes temperatr.

Kodinto materilu kategoriski aizliegts izmantot prtik un lopbarb, ar piejaucot nekodintm sklm.

Iedarbbas spektrs

Apstrdjam kultra Ziemas kviesi Kaitgais organisms Kviesu ciets melnplaukas (Tilletia caries, Tilletia foetida) Kviesu putos melnplauka (Ustilago tritici) Saku puves (Fusarium spp.) Kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) Labbu tumsbrn plankumainba (Bipolaris sorokiniana) Sniega peljums (Monographella nivalis) Labbu tumsbrn plankumainba (Bipolaris sorokiniana) Sniega peljums (Monographella nivalis) Saku puves (Fusarium spp.) Rudzu stiebru melnplauka (Urocystis occulta) Labbu tumsbrn plankumainba (Bipolaris sorokiniana) Sniega peljums (Monographella nivalis) Saku puves (Fusarium spp.) Kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) Miezu putos melnplauka (Ustilago nuda) Miezu ciet melnplauka (Ustilago hordei) Miezu lapu brnsvtrainba (Pyrenophora graminea) Miezu lapu tklplankumainba (Pyrenophora teres) Labbu tumsbrn plankumainba (Bipolaris sorokiniana) Sniega peljums (Monographella nivalis) Saku puves (Fusarium spp.,)

rudzi

tritikle

Ziemas miezi

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

9

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

Strdjot ar kodintiem graudiem, uzvelciet gumijas cimdus.

Pirms izsjat kodintu sklu, rpgi sagatavojiet augsni. Sjas dziums nedrkst prsniegt 2­4 cm.

kodnes

kodne

Lamardor

darbgs vielas: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: protiokonazols 250 g/l tebukonazols 150 g/l suspensijas koncentrts 1 litrs 0303 2

Sistmas iedarbbas fungicds vasaras kviesu un vasaras miezu sklas materila kodinsanai.

Apstrdes nosacjumi

Iedarbba

Graudaugu sklu kodne Lamardor ir plasa spektra sistmas iedarbbas fungicds slimbu ierosintju izncinsanai gan uz graudu virsmas, gan ar to iekspus. Abm kodnes sastv esosajm darbgajm vielm ir sistmas iedarbba, kas oti efektvi nodrosina plasu ierobezojamo slimbu spektru.

Ja ir atbilstosa kodinsanas tehnika, Lamardoru var lietot ar neatsaidtu vai atsaidtu ar nelielu dens daudzumu. Lai panktu labu efektivitti, ir jlieto tikai kvalitatva, kalibrta kodinsanas tehnika, kas nodrosina sklu vienmrgu noklsanu ar darba sidrumu un preczu patriu. Lietojot neatbilstosu vai nekalibrtu tehniku, var tikt samazinta iedarbbas efektivitte. Sklas materilam ir jatbilst kvalittes rdtjiem (atbilstosai ddzbai, mitrumam ldz 16%, nebojtiem, nedgusiem, neseltiem graudiem), un tas nedrkst bt ar piemaisjumiem un putekains. Kodints sklas jizsj taj pas gad, neatstjot uz nkamo. Ilgstosi uzglabjot kodintu sklas materilu, sklu dgtspja un lauka ddzba var samazinties.

Lietosanas devas

Sklu kodinsanai gatavo preparta suspensiju den pc aprina, ka kopjais darba sidruma daudzums ir 6­10 l / t sklu. Lamardor deva: kviesiem ­ 0,15 l/t sklu, mieziem ­ 0,2 l/t sklu.

10

Lamardor

Piezme T k Lamardor ir oti koncentrta formulcija, lietosanas deva ir maza un ar krsojuma intensitte uz graudiem, pasi mieziem, ir zemka nek ldz sim lietotajm kodnm. Sis mazkas intensittes krsojums nekdi nav saistts ar kodnes efektivitti.

Iedarbbas spektrs

Apstrdjam kultra

Vasaras kviesi

Kaitgais organisms Fungicdi

11 Kviesu ciets melnplaukas (Tilletia caries, Tilletia foetida) Kviesu putos melnplauka (Ustilago tritici) Saku puves (Fusarium spp.) Miezu putos melnplauka (Ustilago nuda) Miezu ciet melnplauka (Ustilago hordei) Miezu lapu brnsvtrainba (Pyrenophora graminea) Miezu lapu tklplankumainba (Pyrenophora teres) Saku puves (Fusarium spp.)

Vasaras miezi

Lietojot Lamardor kviesu kodinsanai, bs daja dgstu aizsardzba pret kviesu plksu plankumainbu (Septoria nodorum).

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Herbicdi

kodnes

kodne

Raksils Ekstra 515 s.k.

darbgs vielas: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: tebukonazols 15 g/l tirms 500 g/l sstoss koncentrts 5 un 25 litri 0208 2

Plasa spektra sistmas iedarbbas fungicds ziemas kviesu, rudzu, tritikles un ziemas miezu sklas materila kodinsanai.

Apstrdes nosacjumi

Pirms darba sidruma pagatavosanas rpgi izmazgjiet kodinsanas iekrtas tvertni. Raksilu Ekstra nav ieteicams lietot maisjumos ar citiem prepartiem. Sagatavoto darba sidrumu izlietojiet pagatavosanas dien. Kodinsanas laik, k ar atskot darbu pc prtraukuma, rpgi samaisiet darba sidrumu. Rpgi noreguljiet darba sidruma padevi un kodinsanas gait sekojiet, lai darba sidruma padeve btu precza. Lai panktu labu efektivitti, ir jlieto tikai kvalitatva, kalibrta kodinsanas tehnika, kas nodrosina sklu vienmrgu noklsanu ar darba sidrumu un preczu patriu. Lietojot neatbilstosu vai nekalibrtu tehniku, var tikt samazinta iedarbbas efektivitte. Sklas materilam ir jatbilst kvalittes rdtjiem (atbilstosai ddzbai, mitrumam

Iedarbba

Raksils Ekstra ir plasa spektra sistmas iedarbbas fungicds slimbu ierosintju izncinsanai gan uz graudu virsmas, gan ar to iekspus. Kodinot tiek attrta skla un aizsargti graudaugi no infekcijas ldz cerosanas fzes skumam. Darbg viela tebukonazols veicina saku sistmas attstbu un stimul graudaugu cerosanu. Kodnei raksturga spilgti sarkana krsa, kas atsir to no nekodintajm sklm.

Lietosanas deva

deva ­ 2 l /t sklu. Sklu kodinsanai pagatavo preparta suspensiju den pc aprina: 4­8 l dens + 2 l raksils ekstra /1 t sklu.

12

Raksils Ekstra 515 s.k.

ldz 16%, nebojtiem, nedgusiem, neseltiem graudiem), un tas nedrkst bt ar piemaisjumiem un putekains.

Strdjot ar kodintiem graudiem, uzvelciet gumijas cimdus.

Kodinto materilu kategoriski aizliegts izmantot prtik un lopbarb, ar piejaucot nekodintm sklm.

Iedarbbas spektrs

Apstrdjam kultra Ziemas kviesi Kaitgais organisms Kviesu ciets melnplaukas (Tilletia caries, Tilletia foetida) Kviesu putos melnplauka (Ustilago tritici) Saku puves (Fusarium spp.) Kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) Labbu tumsbrn plankumainba (Bipolaris sorokiniana) Sniega peljums (Monographella nivalis) Labbu tumsbrn plankumainba (Bipolaris sorokiniana) Sniega peljums (Monographella nivalis) Saku puves (Fusarium spp.) Rudzu stiebru melnplauka (Urocystis occulta) Labbu tumsbrn plankumainba (Bipolaris sorokiniana) Sniega peljums (Monographella nivalis) Saku puves (Fusarium spp.) Kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) Miezu putos melnplauka (Ustilago nuda) Miezu ciet melnplauka (Ustilago hordei) Miezu lapu brnsvtrainba (Pyrenophora graminea) Miezu lapu tklplankumainba (Pyrenophora teres) Labbu tumsbrn plankumainba (Bipolaris sorokiniana) Sniega peljums (Monographella nivalis) Saku puves (Fusarium spp.)

rudzi

tritikle

Ziemas miezi

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

13

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

Pirms kodintu sklu izsjas rpgi sagatavojiet augsni. Sjas dziums nedrkst prsniegt 2­4 cm.

kodnes

Herbicds

Alister Grande OD

darbgs vielas: ntrija metiljodosulfurons 4,5 g/l metilmezosulfurons 6 g/l diflufenikans 180 g/l Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: suspensijas koncentrts 5 litri 0315 2

Plasa spektra sistmas un augsnes iedarbbas herbicds smza divdglapju un viendglapju nezu apkarosanai ruden ziemas kviesu, rudzu un tritikles sjumos.

Iedarbba

Alister Grande satur trs darbgs vielas. Mezosulfurons un jodosulfurons pieder sulfonilurnvielu grupai, bet diflufenikans ir anildu grupas darbg viela. Atsirgais iedarbbas veids uz nezlm veido plasu kontroljamo nezu spektru. Mezosulfurona un jodosulfurona uzemsana nezls notiek pamat caur lapm un tikai nedaudz caur augsni ar saku sistmu. Pc uzemsanas aug darbgs vielas sistmiski izplats pa visu augu. Darbg viela diflufenikans ierobezo gan sadguss nezles, gan ts, kas vl dgs pc apstrdes. Diflufenikana uzemsana notiek caur nezu dgstiem vai dgstoso nezu saknm. Augsns ar augstu organisko saturu s iedarbba ir samazinta. Pirms herbicda iedarbbas pazmes ir jutgo nezu augsanas apstsans. 14

Nezles, it pasi to augsanas centri, sk dzeltt, pards nekrotiski plankumi. Atkarb no nezu sugas attstbas stadijas apstrdes laik un laika apstkiem pilnga nezu iznksana vrojama 3­4 neds pc apstrdes. Mazk jutgm nezlm pc apstrdes ar herbicdu tiek aizkavta augsana. T k diflufenikans ciesi piesaists pie augsnes mikrodaim (kolodiem), tam ir ilgstosa iedarbba. Pc apstrdes rudens period ir iespjama pciedarbba ar pavasar uz tdm dgstosajm nezlm k balandas, srenes, pasizsjosais rapsis u.c.

Lietosana

Apstrdes laiks. Lieto ziemas kviesu, rudzu, tritikles sjumos ruden, kad kultraugi ir vismaz trs lapu attstbas stadij ldz cerosanas fzes beigm (AS 13­29). T k Alister Grande pamat tiek uzemts caur nezu lapm vai dgstiem, tad, lai sasniegtu augstu efektivitti, herbicdu ieteicams lietot, kad sadgusas galvens

Alister Grande OD

nezles, it pasi rudzusmilga, jo pc apstrdes dgus rudzusmilga netiks ierobezota. Pc izminjumu rezulttiem, optimlais apstrdes laiks ir graudaugu 3­5 lapu attstbas stadija (AS 13­15). Saj laik ir sadgusas ar visas galvens nezles. Apstrdes laik nezlm jbt aktvi augosm, minimlajai gaisa temperatrai + 5 °C. Herbicda efektivitti paaugstina labvlgi laika apstki pcapstrdes period (3­4 nedas). Nesmidziniet herbicdu, ja scies salnu periods, jo pavjins herbicda ieksana nezls un samazins efektivitte. Lietojot Alister Grande ruden, saglabjas spcga augsnes iedarbba uz pavasar dgstosajm nezlm. deva ­ 0,8 l/ha. Laba iedarbba (75­95%) Gandrene, selt Madara, eraiu** Magone, zda Matuzle, rstniecbas Rudzupue, parast***

* Ruden dgusam rapsim. Pavasar dgusa rapsa ierobezosan laba iedarbba (75­95%). ** Ierobezosanas optimlais laiks ldz trs posmu stadijai (AS 33). *** Ierobezosanas optimums ldz cetru sto lapu pardsans fzei (AS 14). **** Sda iedarbba ir agri pavasar sadgusm nezlm. Vlk laika period dgusajm nezlm ­ laba iedarbba (75­95%).

Ieteikumi

Svargi ir izvairties no darba sidruma noksanas uz blakus augosm kultrm, denstilps vai grvjos. Herbicdu nedrkst lietot, ja kultraugi ir stresa novrdzinti, piemram, ja ir sausums, palielints augsnes mitrums, slimbu vai kaitku invzija, barbas elementu trkums, augsnes sablietjums, vja saku sistma. Lai sasniegtu efektivitti, svarga ir kvalitatva augsnes sagatavosana ­ lielas cilas, kunkui un salmi samazina diflufenikana iedarbbu. Nelietojiet herbicdu, ja augsnes organiskais saturs ir virs 10%, jo diflufenikana iedarbba ir ievrojami samazinta. Izvairieties no smidzinjuma prkljumiem un traktora apstsans darba laik, jo palielinta deva kultraugiem var izraist dzeltsanu, aizkavt augsanu. 15

Iedarbbas spektrs

oti laba iedarbba (95­100%) Balanda, balt**** Kumelte, truma Naudulis, truma Neaizmirstulte, truma Pantre, srt Pantre, skaujos Prkone, truma Plikstis, ganu Rapsis* Srene, maura Veronika, parast Atraitnte, truma Atraitnte, trejkrsu Vjagriis, drza**** Virza, parast Zvre, truma

Lapsaste, peastsu Rudzusmilga, parast

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Alister Grande OD

Dazi apstki, piemram, lieli nokrisi pirms apstrdes, krasas temperatras svrstbas pc apstrdes, var izraist kultraugu dzeltsanu, kas tri priet un neatstj negatvu ietekmi uz razu. darba sidruma patris ­ 150­200 l/ha. bezlietus periods ­ 4 stundas. pirms vasaras miezu, auzu, ziru sjas un kartupeu stdsanas nepieciesama arsana; nedrkst st vasaras rapsi, kukurzu, bietes, lucernu, linus.

darba sidruma sagatavosana

Pirms lietosanas sakratiet kannu, jo herbicdam OD formulcijas d var bt izveidojusies divi sli, kas neietekm preparta efektivitti. Piepildiet smidzintja tvertni ar 3/4 no vajadzg dens daudzuma. Iesldziet maissanas iekrtu un pielejiet nepieciesamo herbicda daudzumu. Iepildiet tvertn prjo nepieciesamo dens daudzumu, turpinot strdt maistjam.

Augseka

Pc apstrdes ar Alister Grande rudens period: ja graudaugu augsanas laik no pavasara ldz razas vksanas laikam bijis pietiekami daudz nokrisu (virs 100 mm), nkamaj rudens period bez arsanas var st visus graudaugus, ziemas rapsi, balts sinepes; ja graudaugu veetcijas period (no pavasara ldz kulsanas laikam) bijis maz nokrisu (kopum mazk par 100 mm), tad, lai samazintu iespjamo negatvo ietekmi uz eas rapsi un baltajm sinepm, ieteicams art augsni. Graudaugus var st, veicot minimlu augsnes apstrdi; ja ruden paredzts st lucernu, jar obligti; nkamaj veetcijas period (otraj pavasar) ar arsanu vai bez ts var st vai stdt jebkuru kultraugu, izemot lucernu ­ pirms ts sjas nepieciesama arsana. Ja pc apstrdes ziemas period kultraugi nav prziemojusi, pavasar: pirms vasaras kviesu sjas labi jsastrd augsnes virskrta;

Ieteicams darba sidrumu izsmidzint uzreiz pc t sagatavosanas. Pirms un pc darba sidruma sagatavosanas smidzintja tvertne rpgi jiztra.

tvertnes maisjumi

T k Alister Grande satur virsmas aktvs vielas un eas, sdi ldzeki papildus nav jpievieno. Ja Alister Grande lietosanas laik nepieciesams lietot ar citus augu aizsardzbas ldzekus vai mslosanas ldzekus, var veidot tvertnes maisjumu.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

16

Herbicds

Attribut

darbg viela: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. ntrija propoksikarbazons 700 g/kg sstosas granulas 120 grami 0191

reistrcijas klase: 2

Selektvs herbicds viendglapju un dazu divdglapju nezu ierobezosanai ziemas un vasaras kviesu, rudzu un tritikles sjumos.

Taj pas sezon, ja smidzints Attribut ziemjos, prst drkst tikai vasaras kviesus.

Iedarbba

Darbg viela ir no sulfonilaminokarboniltriazolinu grupas, kas aptur acetolaktta sintzi. Darbg viela tiek uzemta caur lapm un ar augsnes mitrumu ­ caur saknm. Vadaudu sistm t virzs pa visu augu gan augsanas virzien, gan pretji. Pc smidzinsanas jutgie augi ­ nezles ­ prstj augt, daji tiek izncinta to saku sistma. Herbicda iedarbbas pazmes var pamant pc 1­4 nedm, nezu lapas kst blas, nobrn, ldz augs iznkst. Nezu iznksanas trums un efektivitte atkarga no to attstbas, augsnes un gaisa mitruma, gaisa temperatras. Balstoties uz plasiem izminjumu datiem, pc Attribut smidzinsanas nkamaj sezon nav novrota pcietekme uz citm kultrm. Lai ldz minimumam samazintu pcietekmes risku, ruden nesjiet ziemas rapsi.

17

pieLikumi

Ziemas kviesi, rudzi, tritikle deva ­ 60­100 g/ha. Smidziniet ar lielko Attribut devu, ja vrpata ir dominjos nezle (atjaunotos trumos) un to saknei gari. Ar so devu tiek izncinta vrpatas virszemes daa un saknei vidji par 70%. Pastiprinti tiek ierobezota ar rudzusmilga un divdglapju nezles.

augsanas reguLators

Smidzinsanu veic pavasar graudaugu cerosanas beigs, stiebrosanas skum ldz to 2 mezglu attstbas stadijai (AS 29­32). Smidzinot vlk, iespjams graudaugu jutgums. Optimlais laiks rudzusmilgas (Apera spica­venti) ierobezosanai ­ kad pards ts pirm lapa. Vrpatas (Elytrigia repens) smidzinjums veicams ts intensv augsanas period, t.i., kad izaugusas 3­5 lapas. bezlietus periods ­ 2­3 stundas.

insekticdi Limacds

Lietosana

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Attribut

Ziemas un vasaras kviesi, rudzi, tritikle deva ­ 60 g/ha. Smidziniet ar Attribut, lai izncintu vrpatas virszemes dau un novjintu ts saku sistmu. Labvlgos mitruma un izretinta sjuma apstkos iespjama vrpatas ataugsana sezonas otraj pus, bet t paliks k apaksaugs. Sezonas otraj pus iespjama viendglapju nezu ataugsana no izbirusajm sklm.

tvertnes maisjumi

Attribut var jaukt tvertnes maisjum kop ar citiem herbicdiem, paplasinot iedarbbas spektru uz divdglapju nezlm. Smidzinot ziemjus ar devu 60 g/ha, var pievienot virsmas aktvo vielu, lai pastiprintu iedarbbu caur nezu lapm. Neizmantojiet saistvielu, ja veidojat tvertnes maisjumu ar citu herbicdu un ja gaisa temperatra ir virs 20 °C. Saubu gadjum konsultjieties ar specilistiem.

Ierobezojamo nezu spektrs

Viendglapju nezles (efektivitte >90%) Lozu vrpata Peastsu lapsaste Rudzusmilga Lcauza, rudzu Pavas skarene divdglapju nezles (efektivitte >90%) Truma sinepes Plikstis, ganu Viendglapju nezles (efektivitte ~70%) Vjauza (dgst pavasar) Skarene, maura

divdglapju nezles (efektivitte ~70%) Srene, blusu Srene, maura Truma kumelte Truma atraitnte Aklis, parastais

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

18

Herbicds

Basta 150 s.k.

darbg viela: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. amonija glufosints 150 g/l sstoss koncentrts 1 litrs 0200

reistrcijas klase: 2

Iedarbba

Kontroljamo nezu spektrs

Jutgs nezles Sarenes Maura skarene Vjauza Parast virza Srt pantre Skaujos pantre Truma neaizmirstule

Preparta maksiml efektivitte vrojama, apstrdi veicot nezu, atvasu, stgu un dzinumu intensvas augsanas period. Labvlgos laika apstkos 1­2 dienu laik pc apstrdes novro sdas pazmes: apstrdts augu daas paliek gaiskas, vietm novro dzeltenu/hlorotisku plankumu pardsanos. Parasti ss pazmes pards nedas laik pc apstrdes. 19

pieLikumi

augsanas reguLators

Basta ir visprjs pieskares iedarbbas herbicds. Basta tiek uzemta tikai ar augu zaajm dam. Augos tiek prtraukta atsevisu enzmu darbba, k rezultt augu sns uzkrjas amonjaks (stipri fitotoksiska viela), kas veicina augu zao virszemes dau atmirsanu.

Sk ntre Veronikas eraiu madara Meln naktene Vjgriis rstniecbas kumelte sstaru skgalvte

insekticdi Limacds

Visprjs pieskares iedarbbas herbicds smza un daudzgadgo viendglapju un divdglapju nezu apkarosanai un kultraugu atvasu, dzinumu un stgu ierobezosanai augu koku (beu, bumbieru, irsu, plmju), krmcidoniju, ogulju (aveu, upeu, jogu, rksogu) un zemeu stdjumos.

Preparta iedarbbas rezultts ir pilnga apstrdto augu zao virszemes dau atmirsana (augi nokalst). Preparta iedarbbas trums ir atkargs ar no rjiem apstkiem: augsnes mitruma, temperatras, bet tas nesamazina kopjo efektivitti.

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Basta 150 s.k.

mazk jutgs nezles Truma mkstpiene Parast gaisre Za sarene Truma usne Lapsaste Parast mllpe Liel ceteka Liel ntre Parast vbotne Truma ttenis rstniecbas Kandas jnsi Truma ilzte matuzle Balt balanda Atliektais amarants Parastais pelasis Parastais plikstis Izplest balodene Lozu vrpata rstniecbas Lozu gundega ckpiene u.c.

Lietosanas devas un laiks

deva 3­4 l/ha tiek izmantota jutgko nezu izncinsanai. deva 4­6 l/ha ir jlieto mazk jutgu un praugusu nezu izncinsanai. Prepartu var izmantot vis veetcijas period, vislabk uz pilngi izaugusm nezlm (20­40 cm).

Iedarbba uz vidi

Mikroorganismi Bastu viegli un pilngi sadala augsn, veidojot fosforu, ogskbo gzi, slpekli un deni ­ sastvdaas, kas ir dabiski sastopamas augsn. Lauka apstkos nenovro glufosinta amonija uzemsanu ar augu saknm, tdjdi, izmantojot Bastu nezu izncinsanai saska ar ieteiktajm rekomendcijm, t nenodara aunumu ne razai, ne videi.

uzmanbu!

Vislabko preparta efektivitti iegst, apstrdi veicot nezu intensvas augsanas apstkos, kad ts vl nav praugusas. Smidzinsanu veiciet oti rpgi, pilngi saslapinot visas ierobezojamo augu virszemes zas daas.

Apstrdi veiciet uzmangi, lai preparts nenonktu uz kultraugu zaajm virszemes dam, kuras nevlaties izncint! Visas augu zas daas (un tikai ts!), uz kurm uzsmidzinsiet Bastu, tiks izncintas.

Apstrdes nosacjumi nezu un kultraugu atvasu ierobezosanai

beles, bumbieres Apstrdi veic pavasar pirms/pc ziedsanas atkarb no nezu attstbas pakpes. Var atkrtot jlij, bet ne vlk k 2 nedas pirms razas novksanas. irsi Apstrdi veic pavasar pc ziedsanas un pc razas novksanas. Plmes Apstrdi veic pavasar pc ziedsanas. Var atkrtot jlij, bet ne vlk k 2 nedas pirms razas novksanas. ogulji (upenes, jogas, rksogas) Apstrdi veic pavasar tlt pc ziedsanas un atkrto pc razas novksanas.

Preparts neprvietojas augos (piemram, apsmidzinot zemeu stgas, mtesaugs netiks izncints). Nepieciesambas gadjum smidzinsanas laik izmantojiet aizsargekrnus. Praugusu nezu izncinsanai izmantojiet maksimls preparta devas.

20

Basta 150 s.k.

Krmcidonijas Apstrdi veic pavasar tlt pc ziedsanas, nepieciesambas gadjum var atkrtot jlija vid/beigs atkarb no nezu attstbas pakpes, bet ne vlk k 2 nedas pirms razas novksanas. Avenes Apstrdi veic pavasar pirms ziedsanas, kad jaunie dzinumi sasniegusi 20­25 cm garumu, un pc razas novksanas. Zemenes Apstrdi veic pc razas novksanas. Optimlais laiks zemeu stgu ierobezosanai ir ldz jlija beigm. Izmantojiet aizsargekrnus. rindstarpu un apdobju apstrdei izmantojiet muguras smidzintju. Iesakm lietot 1,25­2,0% darba sidrumu (125­200 ml preparta uz 10 litriem dens).

darba sidruma sagatavosana un smidzinsana

Smidzintja tvertn iepildiet pusi no vajadzg dens daudzuma, iesldziet darba sidruma maistju, pievienojiet paredzto Basta daudzumu un, neprtraukti maisot, pievienojiet prjo dens daudzumu. Ieteicamais darba sidruma patris ­ 200­400 l/ha. Strdjot ar muguras smidzintju, iesakm izmantot 1,25­2,0% darba sidrumu (125­200 ml preparta uz 10 litriem dens). Bastu iespjams izmantot tvertnes maisjumos ar citiem herbicdiem. Piepilda ldz pusei tvertni ar deni, pievieno partnerherbicdu, tad pievieno Bastu, neprtraukti maisot, pievieno nepieciesamo dens daudzumu. Tvertnes maisjumus neizmanto smilsains augsns. Ja smidzinsanas laik ir prtraukumi, atskot darbu, darba sidrums ir rpgi jsamaisa. Smidzinot nedrkst pieaut: darba sidruma noksanu uz kultraugu zaajm virszemes dam, ko nevlaties izncint; darba sidruma nonksanu uz blakus augosm kultrm.

nogaidsanas laiks

belm, bumbierm, irsiem, plmm, upenm, jogm, rksogm un krmcidonijm ­ 14 dienas.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

21

pieLikumi

Zema temperatra un sauss laiks, kas negatvi ietekm nezu augsanu, var ar ietekmt preparta skotnjo efektivitti, bet kopj galg efektivitte netiks samazinta. Neizmantojiet uz mitriem augiem. Neapstrdjiet neprkoksnjuss augu koku un ogulju daas, jo uz tm var rasties bojjumi.

augsanas reguLators

Ievrbai

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

Prepartam nav augsnes iedarbbas, tpc tam nav ietekmes uz nkamaj gad audzjamm kultrm. Vlamais bezlietus periods ­ 6 stundas.

kodnes

Herbicds

Betanls 160 s.e.

darbg viela: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: fenmedifams 160 g/l suspoemulsija 5 litri 0291 2 un 3

Selektvs pieskares iedarbbas herbicds smza divdglapju un atsevisu smza viendglapju nezu apkarosanai zemeu stdjumos un biesu sjumos.

Iedarbba

Betanls ir kontakta iedarbbas herbicds. Nezls herbicds tiek uzemts pamat caur lapm, izraisot jutgo nezu lapu hlorozi. Nezles prtrauc augt un vlk atmirst. Herbicds iedarbojas tikai uz sadgusm nezlm. T efektivitte ir atkarga no gaisa temperatras un saules spilgtuma. Augsnes tips un augsnes mitrums herbicda efektivitti neietekm.

2­3 apstrdes ar 5­14 dienu intervlu. Atkrtotu apstrdi veic pc jaunu nezu sadgsanas: deva 2,0 l/ha, kad nezles ir tikai dglapu attstbas stadij, var veikt ldz 3 apstrdm sezon, deva 3,0 l/ha, ja nezlm jau sk attstties pirmo sto lapu pris, var veikt 2 apstrdes sezon. Piezme. Lietojot Betanlu veckos stdjumos, kuros jau ruden ir sadgusas ziemotspjgs nezles (piemram, parast virza), ts netiks pietiekami labi kontroltas, jo pavasar apstrdes laik ss nezles bs jau praugusas. bietes Sjumos ieteicams lietot dalto metodi ­ 3 apstrdes ar devu 2,0 l/ha: pirmo apstrdi veic nezu dglapu attstbas stadij neatkargi no biesu attstbas stadijas; atkrtotu apstrdi veic pc jaunu nezu sadgsanas. Intervls starp apstrdm ­ 5­14 dienas. Pdj apstrde pieaujama ne vlk k biesu 8 lapu attstbas stadij. darba sidruma patris ­ 150­300 l/ha. bezlietus periods ­ 3 stundas.

Lietosana

Betanlu lieto nezu dglapu attstbas stadij. Zemenes Stdjumos (ar ruden stdtajos) lieto pavasar, kad sadgusas pirms nezles. Pdj apstrde pieaujama pirms zemeu ziedsanas. maksiml deva sezonas laik ir 6 l/ha. Ieteicams lietot dalto metodi, veicot 22

Betanls 160 s.e. B betanls160 s.e.

efektivitti ietekmjosie faktori

Biesu sjumos apstrdi ar Betanlu nav ieteicams veikt, ja gaisa temperatra ir augstka par 25 °C, k ar spilgt saules starojum. Tas var negatvi ietekmt biesu augsanu, izraist biesu lapu krsas maiu. Sds diens apstrdi ar Betanlu ieteicams veikt pcpusdien, kad gaisa temperatra ir zemka par 25 °C. Vsi, apmkusies laika apstki apstrdes laik aizkav herbicda iedarbbu uz nezlm. Temperatrai paaugstinoties, t iedarbba atjaunojas. Nav ieteicams veikt apstrdi ar herbicdu, ja kultraugi ir stresa apstkos ­ oti liels sausums, salnu periods, kaitku bojjumi.

tvertnes maisjumi

Betanlu 160 drkst jaukt tvertnes maisjum kop ar citiem herbicdiem, fungicdiem, insekticdiem, mslosanas ldzekiem.

Vispirms ar deni piepilda 1/2 smidzintja tvertnes, tad iesldz maistju, pievieno

Iedarbbas spektrs

oti laba iedarbba (>90%) Vbotlapu ambrozija Truma pavirza rstniecbas vrsmle Izplest balodene Truma ilzte Ganu plikstis Zil rudzupue Balandas rstniecbas matuzle Parastais aklis

Laba iedarbba (~70%) Parast krustaine Truma prkone Sarenes Truma zvre Naktenes Parast virza Truma gaurs Truma naudulis Sk ntre Veronikas Vijoltes

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

23

pieLikumi

Skziedu galinsoga eraiu madara Pantres rstniecbas kumelte Truma neaizmirstulte Zda magone Drzu vjgriis Mezglain (tbain) srene Blusu srene Drzeu portulaka Lozu gundega

Peastsu lapsaste Liektais amarants Parast rudzusmilga Vjauza Sjumu krizantma Parast gaisre Saules dievkrslis Maura skarene Maura srene

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

darba sidruma sagatavosana

Fungicdi

Betanlu un prjo dens daudzumu. Pagatavotais darba sidrums jizlieto uzreiz. Betanlu var izsmidzint ar ar muguras smidzintjiem. Darba sidrums tiek sagatavots sdi: ja plnots lietot devu 2,0 l/ha, tad sagatavo darba sidrumu, sajaucot 0,1 l Betanla ar 10 l dens, ar to apstrdjot vidji 500 m2; ja plnots lietot devu 3,0 l/ha, tad sagatavo darba sidrumu, sajaucot 0,15 l Betanla ar 10 l dens, un apstrd aptuveni 500 m2.

Herbicdi

kodnes

Herbicds

Betanal Expert

darbgs vielas: desmedifams 71 g/l fenmedifams 91 g/l etofumezts 112 g/l Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: emulsijas koncentrts 5 un 10 litri 0178 2

Selektvs pieskares un augsnes iedarbbas herbicds, lietojams pcsjas apstrd smza divdglapju nezu apkarosanai, ar blakusiedarbbu pret viendglapju nezlm biesu sjumos.

Iedarbba

Darbgajm vielm desmedifamam un fenmedifamam ir tiesa kontaktiedarbba uz nezlm, turpretim darbg viela etofumezts augos iekst ar augsnes mitrumu caur saknm, k ar caur lapm. Vadaudu sistm darbgs vielas virzs pa visu augu gan augsanas virzien, gan pretji. Lietojot Betanal Expert, nezles var veiksmgi apkarot pcsjas apstrd bez pirmssjas herbicdu lietosanas. Herbicda iedarbbas pazmes var pamant pc 4­8 dienm, kad nezu lapas kst blas, nobrn, ldz augs iznkst. Siltums un mitrums patrina herbicda iedarbbu. Kontaktiedarbbas pastiprinsanai Betanal Expert ir pievienota

saistviela ­ pasi prveidota augu ea. Maksimli samazinta toksicitte uz bietm. Samazinta dens kvalittes un kvantittes ietekme, gatavojot darba sidrumu. Betanal Expert var lietot pat ar oti cietu deni.

Kontroljamo nezu spektrs, ja smidzina to dglapju stadij

oti laba iedarbba ( >90%) rstniecbas matuzle rstniecbas vrsmle Balandas Drzu vjgriis Ganu plikstis Izplest balodene Kaaste eraiu madara Maura srene Meln naktene Mezglain (tbain) srene Pantres Aklis, parastais Krustaine, parast

24

Betanal Expert

Virza, parast Sjumu krizantma Sk ntre Skziedu galinsoga Truma gaurs Truma naudulis Truma neaizmirstulte Truma pavirza Truma prkone Truma vijolte Truma zvre Veronikas Zda magone

Pirmajam smidzinjumam ­ 1,5 l/ha, otrajam ­ 2,0 l/ha. Bietm jbt vismaz divm stajm lapm. Izmuma gadjum, izncinot praugusas nezles, var veikt vienreizju apstrdi ar Betanal Expert ­ 3,0 l/ha. Bietm jbt vismaz cetrm stajm lapm.

Iedarbba uz viendglapju nezlm Maura skarene Parast gaisre Parast rudzusmilga Za sarene

tvertnes maisjumi

Lai pastiprintu iedarbbu uz dazm divdglapju un viendglapju nezlm, varat veidot tvertnes maisjumus. Tvertnes piepildiet ar deni, pievienojiet partnerprepartu, tad ­ prjo dens daudzumu. Turpinot neprtraukti maist, pdjo pievienojiet Betanal Expert. Betanal Expert koncentrcijai darba sidrum jbt ne mazkai par 0,4%, t.i., ne mazk par 0,4 l Betanal Expert uz 100 l dens.

Apstrdes nosacjumi

Smidzinjumu veiciet nezu dglapu attstbas stadij neatkargi no biesu attstbas. deva ­ 1,0­1,25 l/ha. bezlietus periods ­ 2 stundas. Novlotas apstrdes gadjum, kad nezlm ir sts lapas, herbicda iedarbba uz tm strauji pasliktins, tpc jizmanto paaugstintas devas.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

25

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Laba iedarbba (~70%) Blusu srene Maura srene Mezglain srene Lauku ilzte Kumeltes Zil rudzupue

ja augi ir novjinti slimbu vai kaitku bojjumu d; ja augu lapas ir mitras; ja gaisa temperatra (tiek mrta uz augsnes) zemka par 12 °C vai augstka par 20 °C. Spcgs saules starojums; ja gaidmas spcgas salnas; spcg vj, kad darba sidrums var tikt aiznests uz citiem sjumiem; ja dens ir vairk nek 300 l/ha.

Fungicdi

betanal expert nedrkst izsmidzint:

Herbicdi

kodnes

Herbicds

Estets 600 e.k.

darbg viela: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: 600 g/l 2,4-D (905 g/l 2,4-D 2 ­ etilheksilestera form) emulsijas koncentrts 10 litri 0305 2

Selektvs sistmas iedarbbas herbicds smza un daudzgadgo divdglapju nezu apkarosanai ziemas kviesu, rudzu, tritikles, vasaras kviesu, vasaras miezu, auzu un kukurzas sjumos, daudzgadgo stiebrzu sklu laukos, ganbs un pavs.

Deva 0,7 l/ha bs efektva pret plasu nezu spektru to 3­4 lapu attstbas stadij. Deva 1,0 l/ha ir ieteicama, ja viengadgs nezles ir agrn ziedpumpuru attstbas stadij (it pasi zil rudzupue) un ir japkaro daudzgadgs nezles, piemram, truma usne, pienene, truma mkstpiene. Lai nodrosintu maksimli plasu kontrolto nezu iedarbbas spektru, pasi eraiu madaras, kumelsu apkarosanai, ieteicams veidot tvertnes maisjumu ar herbicdu Sekators 375 OD s.k.: estets 0,5­0,7 l/ha + Sekators od 0,15 l/ha. Vasarju graudaugi ­ vasaras kviesi, vasaras miezi, auzas Apstrdes laiks ­ graudaugiem no 4 lapu attstbas stadijas ldz otr mezgla attstbas stadijai (AS 14­32). deva ­ 0,5­1,0 l/ha. Strdjot ar devu 0,5 l/ha, bs labs efekts pret tdm nezlm k balt balanda, truma naudulis, truma zvre, truma prkone, eas rapsis to agrn attstbas stadij un labvlgos laika apstkos. Deva 0,7 l/ha bs efektva uz plasu nezu spektru to 3­4 lapu attstbas stadij.

Iedarbba

Estets iedarbojas uz nezlm k auksnu tipa herbicds. Pirmie iedarbbas simptomi pards si pc herbicda apstrdes k nezu deformsans. Pilngi nezles iznkst 2­3 nedu laik pc apstrdes.

Lietosana

Ziemju graudaugi ­ ziemas kviesi, rudzi, tritikle Apstrdes laiks ­ graudaugiem no 4 lapu attstbas stadijas ldz otr mezgla attstbas stadijai (AS 14­32). deva ­ 0,5­1,0 l/ha. Strdjot ar devu 0,5 l/ha, bs labs efekts pret tdm nezlm k balt balanda, truma naudulis, truma zvre, truma prkone, eas rapsis to agrn attstbas stadij un labvlgos laika apstkos. 26

Estets 600 e.k.

Deva 1,0 l/ha ir ieteicama, ja viengadgs nezles ir agrn ziedpumpuru attstbas stadij (it pasi zil rudzupue) un ir japkaro daudzgadgs nezles ­ truma usne, pienene, truma mkstpiene. Lai nodrosintu maksimli plasu kontrolto nezu iedarbbas spektru, pasi eraiu madaras, kumelsu apkarosanai, ir ieteicams veidot tvertnes maisjumu: estets 0,7 l/ha + grodils 20 g/ha + virsmas aktv viela. Veidojot so tvertnes maisjumu, Grodils 75 d.g. jpievieno pirmais. Lai paplasintu iedarbbas spektru uz citm divdglapju nezlm, veidojiet tvertnes maisjumu: estets 0,5 l/ha + Sekators od 0,1 l/ha (izemot auzs). Kukurza Apstrdes laiks ­ 2 ldz 6 lapu attstbas stadija kultraugam (AS 12­16). deva ­ 0,5 l/ha. Tiks sasniegta laba un oti laba efektivitte pret tdm nezlm k balt balanda, truma naudulis, truma zvre, truma prkone, eas rapsis. Lai sasniegtu plasko iedarbbas spektru, ir ieteicams herbicdu Estets lietot tvertnes maisjumos ar citiem herbicdiem, vadoties pc ieteikt lietojuma. daudzgadgo stiebrzu sklu lauki Apstrdes laiks ­ pavasar, kad kultraugi ir no cerosanas ldz karoglapas maksts paplasinsanas stadijai (ldz AS 21­41), daudzgadgs nezles ir agrn attstbas stadij vai tm izveidojusies lapu rozete. deva ­ 1,0­2,0 l/ha. Augstko devu ieteicams lietot, ja ir augsts piesrojums ar tdm daudzgadgajm nezlm k pienene, truma usne. ganbas un pavas bez taurizieziem Apstrdes laiks ­ pavasar, kad kultraugi ir no cerosanas ldz karoglapas maksts paplasinsanas attstbas stadijai (AS 21­41), daudzgadgo nezu agrn attstbas stadij vai kad tm izveidojusies lapu rozete. deva ­ 1,0­2,0 l/ha. Augstko devu ieteicams lietot, ja ir augsts piesrojums ar tdm daudzgadgajm nezlm k pienene, truma usne. Zles pausana, dzvnieku gansana ir atauta 28 dienas pc apstrdes ar herbicdu Estets. darba sidruma patris ­ 100­300 l/ha normla augu biezba; 300­400 l/ha paaugstinta augu biezba. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 1. bezlietus periods ­ 4­5 stundas. Gaisa temperatra apstrdes laik ­ minimums 5 °C ldz maksimums 25 °C, optimli ­ skot ar 12 °C.

tvertnes maisjumi

Estetu var jaukt tvertnes maisjum ar citiem augu aizsardzbas ldzekiem ­ herbicdiem, insekticdiem, fungicdiem, atsevisiem augu augsanas regulatoriem, k ar ar minerlajiem mslosanas ldzekiem. Lai paplasintu iedarbbas spektru, ieteicams lietot maisjumos ar herbicdiem, piemram, ar Grodils 75 d.g. un Sekators 375 OD s.k. (skatt ieteikumu ieprieks pie vasarju graudaugiem).

27

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Estets 600 e.k.

Iedarbbas spektrs

Estets iedarbojas tikai uz aktvi augosm nezlm. Labkais apstrdes laiks pret daudzgadgajm nezlm ir to agr attstbas stadij vai kad izveidojusies lapu rozete. Iedarbba uz nezlm to 3­4 lapu attstbas stadij ldz agrnai ziedpumpuru attstbai Laba un oti laba iedarbba (85­100%) Amarants, liektais Balanda, balt Ambrozija, Usne, truma Dadzis, asais vrmelapu Balodene, izplest Ttenis, truma Rapsis, eas Dievkrslis, Plikstis, ganu saules Rudzupue, zil Gandrene, selt

Magone, zda Ceteka, saurlapu Ceteka, liel Portulaks, drzeu Prkone, truma Zvre, truma Mkstpiene, truma

Mkstpiene, drza Pienene, rstniecbas Naudulis, truma bolis, baltais Vis, vanagu

Vidja iedarbba (60­85%) Pelasis, parastais Galinsoga, Pavirza, truma skziedu Zilausis, truma Gandrenes Matuzle, Neaizmirstulte, rstniecbas truma Aklis, asais Srene, maura

Vjgriis, drzu Srene, mezglain Srene, blusu Gundega, lozu Sukumelte, truma

Krustaine, Jkaba Krustaine, parast Gaurs, truma Naktene, meln

Vja iedarbba (mazk par 60%) Ilzte, truma Kumelte, Madara, eraiu rstniecbas Pantre, srt Mtra, truma

Skbenes Virza, parast Mllpe, parast

Ntre, liel Veronika, Persijas Vijoltes

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

28

Herbicds

Fenix

darbg viela: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: aklonifns 600 g/l suspensijas koncentrts 5 litri 0283 2 un 3

Iedarbba

Herbicdam galvenokrt ir pieskares iedarbba un tikai nedaudz izteikta sistmas iedarbba uz nezlm. Darbgo vielu aklonifnu nezles uzem caur hipokotilu jeb dgstumbra dau starp dglapm un dgsakni, koleoptili un dglapm, dgsanas laik nonkot saskar ar herbicda slni, kas veidojas uz augsnes virskrtas pc herbicda izsmidzinsanas. Fenix galvenokrt lieto pirms nezu sadgsanas vai ar nezu agrn attstbas stadij, optimli ­ nezu dgsanas laik, bet ne vlk k ldz nezu sto lapu attstbai. Izmums ir augsnes ar augstu organisko saturu (virs 10%) ­ tur Fenix ieteicams lietot tikai pc nezu sadgsanas.

Nezles darbgo vielu neuzem ar saku sistmu, tdjdi efektivitte uz nezlm nav atkarga no augsnes mitruma. Fenix iedarbba ilgst pat ldz 2­3 mnesiem.

29

pieLikumi

augsanas reguLators

Fenix nesamazina nezu dgtspju, bet kontrol dgstosas nezles. Dgsti kst hlorotiski, atpaliek augsan un visbeidzot iet boj.

insekticdi Limacds

Selektvs pieskares iedarbbas herbicds ar nedaudz izteiktu sistmas iedarbbu smza divdglapju un dazu smza viendglapju nezu apkarosanai kartupeu, burknu, spolu, ziru, lauka pupu, pastinaku, saku ptersu, iploku un imeu sjumos un stdjumos, k ar egu, priezu un lapegu sjumos un stdjumos kokaudztavs.

Ieteikumi

Lai Fenix btu laba iedarbba uz nezlm: kvalitatvi sagatavojiet augsni (bez cilm un kunkuiem); izsmidziniet herbicdu vienmrgi, lai tas veido homognu krtu; pc herbicda izsmidzinsanas neveiciet augsnes mehnisko apstrdi vismaz mnesi, jo, sabojjot herbicda slni augsnes virskrt, samazinsies herbicda efektivitte.

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Fenix

Iedarbbas spektrs

Fenix iedarbba uz smza viendglapju nezlm Laba iedarbba (75­90%) Rudzusmilga, parast Skarene, maura

Vja iedarbba (<50%) Airene, daudzziedu

Vidja iedarbba (50­75%) Gaisre, parast Lapsaste, peastsu Sareu sugas

nav iedarbbas (<25%) Vrpata, lozu Vjauza, parast

Fenix iedarbba uz smza divdglapju nezlm oti laba iedarbba (90­100%) Naudulis, truma Ntre, sk Plikstis, ganu Virza, parast Zvre, truma

Vidja iedarbba (50­75%) Madara, eraiu (augsns ar augstu organikas saturu) Portulaks, drzeu Vjgriis, drzu Vu sugas

Vja iedarbba (<50%) Aku sugas Krustaine, parast Ilzte, truma

nav iedarbbas (<25%) Naktene, meln Supterslis, parastais Ttenis, truma Veronika, efejlapu

Laba iedarbba (75­90%) Amarantu sugas Balanda, balt Balodene, izplest Dievkrslis, saules Galinsoga, skziedu Gaurs, truma Gundegu sugas Kumelsu sugas Madara, eraiu Magou sugas Matuzle, rstniecbas Mkstpieu sugas Neaizmirstulte, truma Pantru sugas Pavirza, truma Prkone, truma Rapsis, eas Saltene, parast Srmeu sugas Srene, blusu Srene, maura Srene, mezglain (tbain) Veronika, Persijas Veronika, truma Vijolsu sugas

30

Fenix

Lietosanas laiks un devas

Optiml apstrde ar Fenix ir nezu dgsanas laik, bet ne vlk k nezu pirmo sto lapu attstbas stadij. bezlietus periods ­ 1 stunda. Kartupei Fenix tiek smidzints pc pdjs rusinsanas, nedu ldz kartupeu dgstu pardsans virs augsnes. Neveidojiet kartupeu vagas prk stvas, lai izvairtos no vja un nokrisu izraistas erozijas. Labi nosduss vagas veicina optimlu herbicda iedarbbu. Maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 1. deva ­ 3,0 l/ha. Ziri, lauka pupas Fenix tiek lietots pc sjas, vienu nedu pirms kultru sadgsanas. Maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 1. deva ­ 3,0 l/ha. burkni Fenix var lietot 2 dazdos veidos. Pirmais apstrdes veids Viena apstrde sezon tikai pirms burknu sadgsanas. deva ­ 2,5 l/ha. otrais apstrdes veids ­ dalt smidzinsana. Daltaj smidzinsan tiek nodrosinta labka nezu kontrole, jo efektvk tiek veikta no jauna dgstoso nezu kontrole. Pirmo apstrdi veic pirms burknu sadgsanas. deva ­ 1,5 l/ha. Otro ­ kad burkniem ir 2 sto lapu stadija un dgst jaunas nezles. deva ­ 1,0 l/ha. Stie spoli Fenix nav ieteicams lietot stajos spolos, jo kultraugi pc apstrdes ar herbicdu var stipri ciest, it pasi, ja pavasara periods ir vss un lietains. Stdtie spoli Fenix var lietot 2 dazdos veidos. Pirmais apstrdes veids Viena apstrde sezon tikai pc stdsanas, pirms spolu sadgsanas. deva ­ 2,5 l/ha. otrais apstrdes veids ­ dalt smidzinsana. Daltaj smidzinsan tiek nodrosinta labka nezu kontrole, jo efektvk tiek veikta no jauna dgstoso nezu kontrole. Pirmo apstrdi veic pc spolu stdsanas. deva ­ 1,5 l/ha. Otro ­ kad spoliem ir 1­2 lapas un dgst jaunas nezles. deva ­ 1,0 l/ha. Ja sezona ir stipri lietaina, pastv iespja, ka vlk veetcijas period sadgs jaunas nezles. Pastinaki, saku ptersi, imenes, iploki Fenix lieto pc sjas vai stdsanas, pirms kultraugu sadgsanas. Maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 1. deva ­ 2,5 l/ha. Kokaudztavas Fenix tiek lietots priezu, egu, Ziemassvtku eglsu un lapegu kokaudztavs ziemosanas perioda beigs ­ agri pavasar, kad vl nav skusies jauno dzinumu augsana. Maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 2. deva ­ 2,0­3,0 l/ha. darba sidruma patris ­ 200­400 l/ha.

31

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Fenix

Piezme Ja Fenix ir lietots nepareizi, it pasi vla apstrde un nelabvlgi laika apstki (lietains, vss), ir iespjama negatva ietekme uz kultraugiem. Ja lauks ir ar izteiktu reljefu, iespjama herbicda noskalosans un uzkrsans zemkajs viets, kas var radt negatvu ietekmi gan uz apstrdjamiem kultraugiem, gan blakus augosiem augiem. Fenix var negatvi ietekmt rapsa, miezu, saltu, biesu un guru sjumus, pirms kultraugi sadgusi. Lai pasargtu tos no iespjamiem bojjumiem, jatstj 5 m aizsargjosla ldz so kultraugu sjumiem.

darba sidruma sagatavosana

Piepilda tvertni ldz pusei ar deni, iesldz maistju un lnm smidzintja tvertn ielej nepieciesamo daudzumu Fenix. Neizsldzot maistju, pievieno atlikuso dens daudzumu.

Augseka

Pirms citu kultraugu sjas vai stdsanas augsne juzar. Vairk nek 3 mnesus pc herbicda lietosanas pc 10­15 cm dzias augsnes apstrdes ar piemrotu tehniku var audzt visas kultras. 3 mnesu laik pc herbicda lietosanas var audzt sdas kultras: dzia augsnes apstrde: kukurza, rcei, dams pupas, bolis, lini, ganbu airene; sekla augsnes apstrde: lauka pupas, ziri, kartupei, saulespues, tomti, lcas, kukurza.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

32

Herbicds

Grodils 75 d.g.

darbg viela: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: amidosulfurons 75% disperjosas granulas 500 grami 0028 2

Selektvs sistmas iedarbbas herbicds divdglapju nezu, it pasi eraiu madaras, apkarosanai ziemas un vasaras kviesu, ziemas un vasaras miezu, rudzu, auzu un tritikles sjumos, k ar pavs.

Iedarbbas spektrs

Pret prepartu jutgas (efektivitte >90%) nezles Atliektais Truma gundega Truma zvre amarants Drza vjgriis Truma gaurs Ganu plikstis Truma naudulis eraiu madara Truma prkone Rapsis Pret prepartu vidji jutgas (efektivitte 60­85%) nezles Krzain skbene Sjumu Lauku ilzte krizantma Maura srene Truma Truma kumelte neaizmirstulte Preparts (efektivitte <60%) nepietiekami iedarbojas uz sdm nezlm Magones Truma ttenis rstniecbas Truma vijolte Daudzgadgs matuzle Balt balanda nezles Pantres

Iedarbba

Herbicds augos tiek uzemts caur lapm, nedaudz caur saku sistmu. Preparts prvietojas aug, bremzjot nezu augsanu un attstbu. Herbicda iedarbba kst redzama 7­14 dienas pc apstrdes atkarb no laika apstkiem. Siltos un mitros laika apstkos herbicda iedarbba ir trka nek vsos, sausos laika apstkos. Pilnga nezu iznksana notiek 6 nedu laik pc apstrdes. Miniml gaisa temperatra herbicda Grodils lietosanai ir 5 °C. Ja pc apstrdes ar herbicdu seko nakts salnu periods, herbicda iedarbba var tikt palninta, bet tas neietekm galgo rezulttu. Visefektvk herbicds izncina nezles to agrs attstbas stadijs, t.i., ldz 2 sto lapu stadijai. eraiu madaru herbicds izncina neatkargi no ts attstbas fzes.

33

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Grodils 75 d.g.

Lietosanas laiks un devas

graudaugi Grodils smidzinms pavasar no graudaugu 3 lapu stadijas ldz vrpas piebriesanas karoglapas makst fzes beigm (AS 13­49), kad sadgusas pavasar dgstoss nezles. deva ­ 20­40 g/ha. eraiu madaras apkarosanai Grodila deva ir 20 g/ha, ja eraiu madara ir ldz 20 cm gara. Ja madara ir garka, tad Grodila deva jpalielina ldz 40 g/ha. Ziemas kviesi, ziemas miezi, rudzi un tritikle Prepartu lieto pavasar, atskoties veetcijai, ldz vrpas piebriesanas karoglapas makst fzes beigm (AS 49). Preparta lietosana tvertnes maisjum pasi ieteicama divdglapju nezu pilngkai ierobezosanai: grodils 20 g/ha + nufarm mCPA 750 s.k. 1,0 l/ha, ldz graudaugu stiebrosanas fzes skumam (AS 30). Veidojot so maisjumu, Grodils tvertn jpievieno pirmais. Lai vienlaikus ierobezotu divdglapju nezles un parasto rudzusmilgu, vjauzu vai citas viendglapju nezles: grodils 20 ­ 40 g/ha + Puma universal 1­1,2 l/ha, lietojams ldz graudaugu divu mezglu stadijai (AS 32), kad viendglapju nezles sasniegusas 2 lapu attstbas stadiju, ldz cerosanas fzes beigm. Vasaras kviesi, vasaras miezi un auzas Grodils jlieto, kad sadgusas nezles, skot no graudaugu lapu stadijas (AS 13). Vlk apstrde pieaujama graudaugu vrpas piebriesanas karoglapas makst fzes beigs (AS 49). Preparta lietosana tvertnes maisjum pasi ieteicama divdglapju nezu pilngkai ierobezosanai: grodils 20 g/ha + estets 600 e.k. 0,7­1,0 l/ha + virsmas aktv viela, lietojams ldz graudaugu otr mezgla attstbas stadijai (AS 32). grodils 20 g/ha + nufarm mCPA 0,8­1,0 l/ha, lietojams ldz graudaugu stiebrosanas fzes skumam (AS 30). Veidojot sos tvertnes maisjumus, Grodils jpievieno pirmais. Lai vienlaikus ierobezotu divdglapju nezles un parasto rudzu smilgu, vjauzu vai citas viendglapju nezles vasaras miezu un kviesu sjumos: grodils 20­40 g/ha + Puma universal 0,8­1,0 l/ha, lietojams ldz graudaugu 2 mezglu stadijai (AS 32), kad viendglapju nezles sasniegusas 2 lapu attstbas stadiju, ldz cerosanas fzes beigm. Piezme. Nufarm MCPA viet var lietot jebkuru no augu aizsardzbas ldzeku reistr esosiem augu aizsardzbas ldzekiem, kuri satur vienu darbgo vielu MCPA 750 g/l. Pavas Grodils jlieto pavasar vai ruden zirgskbenes, rudens vlpienes, liels ntres apkarosanai, kad nezles ir lapu rozetes stadij. Deva ­ 60 g/ha. Nogaidsanas laiks pavs ­ 21 diena.

34

Grodils 75 d.g.

Ieteikums

Lai paaugstintu herbicda efektivitti, ieteicams pievienot virsmas aktvo vielu. Ja sreu un asteru dzimtu nezles ir sasniegusas vlnas attstbas stadijas, jlieto Grodila deva 40 g/ha. Ja eraiu madara ir sasniegusi vlnas attstbas stadijas, nav vlams lietot tvertnes maisjumus ar citiem prepartiem. Grodilu nedrkst lietot graudaugiem ar tauriziezu pasju.

Ja nokrisu summa ir bijusi lielka par 100 mm, eas rapsi, balto sinepi var st bez ieprieksjas augsnes uzarsanas. Ja ir nepieciesamba izncint sjumu, kurs ieprieks tika apstrdts ar Grodilu, pc prarsanas drkst st kukurzu, vasaras kviesus, vasaras miezus un stdt kartupeus.

darba sidruma patris ­ 200­300 l/ha. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 1. bezlietus periods ­ 1,5 stundas.

tvertnes maisjumi

Grodilu var lietot tvertnes maisjumos ar ar citiem augu aizsardzbas ldzekiem ­ herbicdiem, fungicdiem, insekticdiem, augu mslosanas ldzekiem, atsevisiem augu augsanas regulatoriem. Neskaidrbu gadjum konsultjieties ar firmas Bayer CropScience specilistiem.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

35

pieLikumi

Pietiekama mitruma apstkos veetcijas period mikrobioloiskajos procesos preparts augsn tri sadals, un tam nav negatvas ietekmes uz augsek sekojosiem kultraugiem. Ja veetcijas period ir bijusi oti sausi laika apstki un laik pc herbicda smidzinsanas ldz eas rapsa, balts sinepes sjai nokrisu summa ir bijusi mazka par 100 mm, ieteicama augsnes arsana pirms so pckultru sjas ruden.

augsanas reguLators

Pckultras

insekticdi Limacds

Nepieciesamo Grodila daudzumu ieberiet ieprieks ldz pusei ar deni piepildt smidzintja tvertn un labi samaisiet. Maistjam ir jstrd visu laiku. Ja gatavo tvertnes maisjumu, nepieciesamo cita preparta daudzumu samaisa ar deni atsevis trauk, pc tam ielej tvertn un pievieno prjo dens daudzumu. Ja smidzinsanas darbu laik ir prtraukumi, pirms darba atsksanas darba sidrums smidzintja tvertn ir rpgi jsamaisa.

Fungicdi

darba sidruma sagatavosana

Herbicdi

kodnes

Herbicds

Huzrs Aktvs OD 417 s.k.

darbgs vielas: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: ntrija metiljodosulfurons 10 g/l 2,4-D 2-etilheksilesteris 377 g/l suspensijas koncentrts 5 litri 0311 2

Plasa spektra sistmas iedarbbas herbicds viendglapju (pasi parasts rudzusmilgas) un divdglapju nezu apkarosanai ziemas kviesu, rudzu un tritikles sjumos.

Lietosana

Ziemas kviesu, rudzu, tritikles sjumos Huzrs Aktvs jlieto pavasar pc veetcijas atjaunosans, kad sadgusas pavasar dgstoss nezles. Lietosanas laiks graudaugos ir no 3 lapu stadijas ldz otr mezgla attstbas stadijai (AS 13­32). Optimlais apstrdes laiks viendglapju nezls augstas herbicda efektivittes sasniegsanai ­ kad nezles vl nav praugusas un ldz cerosanas fzes beigm (AS 29). oti svargi tas ir rudzusmilgas un citu viendglapju nezu apkarosanai ­ ja ss nezles ir jau skusas stiebrot, tad herbicda efektivitte stipri samazins. deva ir 0,75­1,0 l/ha.

Iedarbba

Huzrs Aktvs satur divas darbgs vielas, kas pieder pie dazdm misko vielu grupm ar atsirgiem iedarbbas mehnismiem uz nezlm: 2,4-D iedarbojas uz nezlm k auksna tipa herbicds (augu augsanas hormons); jodosulfurons ir sulfonilurnvielu grupas herbicds. Jodosulfurona uzemsana nezls notiek galvenokrt caur lapm un tikai nedaudz caur augsni ar saku sistmu. 2,4-D nezles uzem tikai caur lapm. Pc so darbgo vielu uzemsanas ts sistmiski izplats pa visu augu, izraisot augu augsanas un attstbas apstsanos. Pirms iedarbbas pazmes jau bs redzamas dazu dienu laik, bet pilngu efektivitti herbicds sasniedz 14­21 dienas laik pc apstrdes. Labko efektu herbicds pank, ja viengadgs nezles ir agrn attstbas stadij.

Iedarbbas spektrs

oti laba iedarbba (95­100%) ar devu 0,75 l/ha Aireu sugas Rudzusmilga, parast Balanda, balt Gandrene, sk Gaurs, truma Grbeklsu sugas Ilzte, truma

36

Huzrs Aktvs OD 417 s.k.

Krustaiu sugas Kumelsu sugas Madara, eraiu Magou sugas Naudulis, truma Neaizmirstulte, truma Pantre, srt* Pantre, skaujos* Pasizsjosais rapsis Prkone, truma Plikstis, ganu Rudzupue, parast Sinepe, balt Sreu sugas Usne, truma** Vjgriis, drza Virza, parast Zvre, truma

Augstko devu ieteicams lietot, ja stiebrzles ir tuvu cerosanas fzes beigm, eraiu madara ir garka par 10 cm, rudzupuei rozet ir vairk nek 10 lapas, bet pirms scis veidoties stubljs, k ar ja herbicda lietosanas laik ir pazeminta gaisa temperatra. Lai ierobezotu skarenes, ieteicam deva ir 1,0 l/ha.

* Ldz ziedsanas stadijai. ** Rozetes attstbas stadij. oti laba iedarbba (95­100%) ar devu 1,0 l/ha Matuzle, rstniecbas Skareu sugas Laba iedarbba (75­95%) ar devu 0,75 l/ha Matuzle, rstniecbas Smalkzodzene, parast Vanagvis Veroniku sugas Vijolsu sugas Zilausis, truma Skareu sugas

darba sidruma patris ­ 200­300 l/ha. bezlietus periods ­ 2 stundas. gaisa temperatra apstrdes laik ­ miniml 5 °C, maksiml 25 °C, optiml no 12 °C.

37

pieLikumi

augsanas reguLators

Huzram Aktvam nav papildus jpievieno virsmas aktv viela, jo OD ir specila formulcija, kas jau satur virsmas aktvs vielas. Prepartu nedrkst lietot graudaugiem ar tauriziezu pasju. Preparts nav selektvs ziemas miezu sjumos. Svargi ir izvairties no darba sidruma noksanas uz blakus augosm kultrm. Herbicdu nedrkst lietot, ja kultraugi ir stresa novrdzinti, piemram, ja ir sausums, prmrgs mitrums, slimbu vai kaitku invzija, barbas elementu trkums, augsnes sablietjums, vja saku sistma. Izvairieties no smidzinjuma prkljumiem, k ar no traktora apstsans smidzinsanas laik.

insekticdi Limacds

Fungicdi

uzmanbu!

Herbicdi

kodnes

Huzrs Aktvs OD 417 s.k.

Augseka

Preparts tri sadals augsn (mikrobioloisk degradcija) un neatstj ietekmi uz nkamaj gad audzjamiem kultraugiem. Ja nepieciesams prst trumu, kas apstrdts ar Huzru Aktvu, pc prarsanas var st kukurzu, vasaras kviesus, vasaras miezus, stdt kartupeus, nedrkst st lucernu un boliu. Ja veetcijas period bijusi oti sausi laika apstki un laika period pc herbicda smidzinsanas ldz eas rapsa, balts sinepes sjai nokrisu summa bijusi mazka par 100 mm, ieteicama augsnes arsana pirms so pckultru sjas ruden. Ja nokrisu summa bijusi lielka par 100 mm, eas rapsi, balto sinepi var st bez ieprieksjas augsnes uzarsanas. Atsevisos gadjumos iespjama neliela lapu hloroze sm pckultrm, kas tri priet un btiski neietekm augu augsanu un attstbu. Pirms un pc darba sidruma sagatavosanas smidzintja tvertne rpgi jiztra. Ja smidzinsanas laik ir prtraukumi, atskot darbu, sidrums rpgi jsamaisa.

tvertnes maisjumi

Huzru Aktvu var jaukt tvertnes maisjum kop ar citiem augu aizsardzbas ldzekiem, kvalitatviem (heltu formas) mikroelementu mslosanas ldzekiem. Tdos gadjumos vispirms tvertn iepilda pusi no nepieciesam dens daudzuma, iesldz maistju un iepilda tvertn Huzru Aktvu. Pc samaissanas pievieno otru prepartu. Tvertne jpiepilda ar prjo nepieciesamo dens daudzumu. Huzru Aktvu var smidzint reiz ar ar KAS mslosanas ldzekli (patris ­ apmram 200 l/ha), ievrojot sdus nosacjumus: vispirms atsevis trauk herbicds jsajauc ar deni attiecbs 1 : 2 un tikai tad jielej smidzintja tvertn, kur jau ir KAS sdums; smidzintja maistjam jstrd neprtraukti; maisjums jizsmidzina nekavjoties; nedrkst pieaut smidzinsanas prtrauksanu, darba sidruma nemaissanu; ja nepieciesams pievienot vl citu augu aizsardzbas ldzekli, sds maisjums ieprieks jprbauda; sdu maisjumu nav ieteicams lietot, ja ir augsta gaisa temperatra, spilgta saule un ldzgas stresa situcijas kultraugiem, jo augiem var apdegt lapas.

darba sidruma sagatavosana

Pirms lietosanas sakratiet kannu, jo herbicdam var bt izveidojuss divas fzes OD formulcijas d, bet tas neiespaido herbicda efektivitti. Piepildiet smidzintja tvertni ldz pusei ar deni. Iesldziet maissanas iekrtu un pielejiet nepieciesamo herbicda daudzumu. Piepildiet tvertni ar prjo nepieciesamo dens daudzumu, turpinot strdt maistjam. Ieteicams darba sidrumu izsmidzint uzreiz pc t sagatavosanas.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

38

Herbicds

Maister OD

darbgs vielas: Preparts satur: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: foramsulfurons 30 g/l ntrija metiljodosulfurons 1 g/l etilizoksadifenu 30 g/l suspensijas koncentrts 5 litri 0326 2

Plasa spektra sistmas iedarbbas herbicds viendglapju un divdglapju nezu apkarosanai kukurzas sjumos.

Iedarbba

Maister OD ir herbicds viendglapju un divdglapju nezu ierobezosanai kukurzas sjumos, lietojams pc kultrauga un nezu sadgsanas. Abu darbgo vielu uzemsana notiek caur nezu lapm un tikai nedaudz caur augsni ar nezu saku sistmu. Pc so darbgo vielu uzemsanas ts sistmiski izplats pa visu augu, apstdinot augu augsanu un attstbu. Pirms iedarbbas pazmes ­ lapu dzeltsana un nekroze ­ bs redzamas dazu dienu laik. Pilngu efektivitti herbicds sasniedz 2­4 nedu laik pc apstrdes atkarb no nezu sugas, to attstbas un augsanas apstkiem.

Lietosana

deva ­ 1,5 l/ha. Apstrdes laiks Maister OD lieto kukurzas sjumos 2­6 lapu attstbas stadij (AS 12­16), kad nezles sadgusas. Ja pc herbicda lietosanas sadgst jaunas nezles, to kontrole bs stipri samazinta. Kultraugu jutba Ja herbicda lietosanas laik augi nonk stresa situcij, var pardties slaicgi fitotoksiskuma simptomi.

39

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Vislabko efektu herbicds sasniedz, ja apstrde veikta nezu agrn attstbas stadij un to augsanai ir labvlgi laika apstki. Augsanas stresa apstki ­ sausums, vss laiks, bieza vaska krta uz nezu lapm ­ samazina herbicda efektivitti.

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Maister OD

Iespjamie stresa faktori: gaisa temperatra smidzinsanas laik ir virs 25 °C, ir augsta gaismas intensitte, un augi cies no sausuma; krasas dienas un nakts temperatras svrstbas (>20 °C) vai periods ar zemu gaisa temperatru (zemk par 10 °C). Pastiprinti izpauzas lietain period. Herbicdu nedrkst lietot, ja kultraugi ir stresa novrdzinti, piemram, bijis sausums, prmrgs mitrums, karstums, salnu periods, slimbu vai kaitku invzija, barbas elementu trkums. Piezmes Maister OD ir specila formulcija, kas satur virsmas aktvs vielas, papildus ts nav jpievieno. Svargi izvairties no darba sidruma noksanas uz blakus augosajm kultrm. Jizvairs no smidzinjuma prkljumiem, k ar no traktora apstsans darba laik. Nav ieteicams Maister OD lietot kukurz, kura tiks izmantota sklas ieguvei vai k sald kukurza. darba sidruma patris ­ 100­400 l/ha. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 1. bezlietus periods ­ 2 stundas. nogaidsanas periods dzvnieku barosanai ­ 70 dienas. Piezme. Smidzinsana ir drosa blakuskultrm, ja starp apstrdto lauku un blakuslauku ievro 5 m aizsargjoslu.

Augseka

Ja nepieciesams vlreiz st trum, kas apstrdts ar Maister OD, pc arsanas var atkrtoti st kukurzu. Ja pc herbicda lietosanas tiek ievrots 3 mnesu nogaidsanas periods, tad nav ierobezojumu pckultras izvl.

darba sidruma sagatavosana un smidzinsana

Pirms lietosanas sakratiet kannu, jo OD formulcijas d prepartam var bt izveidojuss divas fzes, kas nekdi nav saistts ar herbicda efektivitti. Piepildiet smidzintja tvertni ldz pusei ar deni. Iesldziet maissanas iekrtu un pielejiet nepieciesamo herbicda daudzumu. Piepildiet tvertni ar prjo nepieciesamo dens daudzumu, neizsldzot maistju. Ieteicams darba sidrumu izsmidzint uzreiz pc t sagatavosanas. Pirms un pc darba sidruma sagatavosanas smidzintja tvertni rpgi iztriet. Ja smidzinsanas laik ir prtraukumi, atskot darbu, sidrumu rpgi samaisiet.

tvertnes maisjumi

Maister OD var lietot tvertnes maisjumos ar mslosanas ldzekiem, fungicdiem, insekticdiem (piemram, Decis Mega) un citiem herbicdiem. Lai izvairtos no augu fitotoksiskuma, nedrkst lietot tvertnes maisjumos ar organofosftu (piemram, dimetotu saturosiem), karbamtu un hloronikotinilu (piemram, Proteus OD ) grupas insekticdiem. Apstrdi ar siem insekticdiem plnojiet 7 dienas pirms vai pc apstrdes ar Maister OD.

40

Maister OD

Ierobezojamo nezu spektrs

oti laba iedarbba (95­100%) Gaisre, parast Sarene, za Skarene, maura Vrpata, lozu* Amarants, liektais Balanda, balt** Balodene, izplest** Dievkrslis, saules Ilzte, lauka Kumelte, truma Madara, eraiu Matuzle, rstniecbas Mkstpiene, truma*** Naudulis, truma Naktene, meln Neaizmirstulte, truma Pantre, srt Plikstis, ganu Rapsis Sinepe (zvre), truma Skgalvte, sstaru Srene, blusu Srene, mezglain Veronika, efejlapu Veronika, truma Virza, parast

Laba iedarbba (75­94%) Rudzusmilga, parast Atraitnte, truma Usne, truma*** Vbotne, parast

nomcosa iedarbba (50­74%) Srene, maura Vjgriis, drza

* Iespjama ataugsana no saknm. ** Ldz 6 lapu attstbas stadijai, ldz 5 cm augstumam. *** Rozetes attstbas stadij.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

41

41

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Herbicds

MCPA Super 500 s.k.

darbgs vielas: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: MCPA 500 g/l uz dimetilamonija, klija un ntrija su bzes sstoss koncentrts 1, 5 un 10 litri 0119 2

Selektvs sistmas iedarbbas herbicds viengadgo un daudzgadgo divdglapju nezu apkarosanai linos, ziemas un vasaras kviesos, ziemas un vasaras miezos, rudzos, auzs, vasarju graudaugos ar bolia pasju, sarkanaj un baltaj boli, sarkan bolia un daudzgadgo stiebrzu sklu laukos, pavs un ganbs.

Iedarbba

MCPA Super augos iekst caur lapm un stublju. Tas koncentrjas meristmas audos un nomc fotosintzes procesu. Optiml temperatra smidzinsanas laik no 10 °C ldz 20 °C. Nelietojiet, ja gaidmas salnas. Pirms iedarbbas pazmes pards 2­7 dienas pc preparta lietosanas, nezle iet boj pc 10­15 dienm. Liniem pc smidzinsanas var tikt novrota prejosa lapu cokurosans. T pazd pc dazm dienm. Labkais rezultts nezu apkarosan pankams, smidzinot MCPA Super agrs nezu attstbas stadijs.

42

MCPA Super 500 s.k.

Lietosana

Kultra Ziemas kviesi, vasaras kviesi, rudzi, ziemas miezi, vasaras miezi, auzas Vasarju graudaugi ar bolia pasju Sarkanais, baltais bolis ssanas gad Sarkanais bolis sklu laukos Deva, l/ha 1,0­1,5 Apstrdes laiks, piezmes Sjumus apsmidzina, skot no graudauga 3­4 lapu stadijas ldz stiebrosanas skumam Sjumus apsmidzina, skot no graudauga 3­4 lapu stadijas (boliam 1­2 sts lapas) ldz stiebrosanas fzes skumam Sjumus apsmidzina, kad boliam 1­2 sts lapas Laukus apsmidzina 2­3 nedu laik pc veetcijas perioda atsksans sklu novksanas gad (nedrkst izmantot lopbarbai ldz 45 dienm pc smidzinsanas) Sjumus apsmidzina sjas gad pc nezu dgsanas, kad stiebrzles ir 1­2 lapu fz ldz stiebrosanas skumam Nezu aktvs augsanas laik, kad daudzgadgajm nezlm izveidojusies lapu rozete. Atauts gant un paut zli pc 20 dienm Sjumus apsmidzina pc nezu sadgsanas, kad lini ir 3­8 cm gari

0,8­1,2

0,8­1,2 0,8­1,2

ganbas un pavas

1,0­1,5

Lini

1,0­1,2

darba sidruma patris ­ 200­300 l/ha. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 1. bezlietus periods ­ 4­6 stundas.

darba sidruma sagatavosana

Lai sagatavotu darba sidrumu, vispirms smidzintj ielejiet ldz pusei deni, pc tam pievienojiet nepieciesamo preparta daudzumu (maistjs ir izslgts). Pc preparta pievienosanas iesldziet maistju un pievienojiet prjo dens daudzumu. Izskalojiet tukso iepakojumu 3 reizes un izmantoto deni ielejiet smidzintja tvertn. Ja smidzinsana tiek uz laiku prtraukta, pirms atsksanas nepieciesams darba sidrumu samaist.

efektivitti ietekmjosie faktori

Nesmidziniet, ja kultraugs cies no nelabvlgiem klimatiskajiem apstkiem. Nesmidziniet, ja vja trums lielks par 4 m/s. Centieties smidzint vienmrgi visu lauku. Nesmidziniet, ja tuvko 6 stundu laik gaidms lietus un gaisa temperatra ir virs 25 °C.

43

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

daudzgadgo stiebrzu sklu lauki

1,0­1,5

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

MCPA Super 500 s.k.

tvertnes maisjumi

MCPA Super var jaukt ar lielko dau insekticdu, fungicdu un herbicdu. Lai pastiprinti apkarotu eraiu madaru, pievienojiet tvertn Grodils 75 d.g. 15­20 g/ha. Nejauciet ar augu augsanas regulatoru Cerone.

Iedarbbas spektrs

oti laba iedarbba (>95%) Balanda, balt Balodene, izplest Ceteka, liel Galinsoga Gundega, lozu Kaastes Ntre, liel Naudulis, truma Pavirza, truma Prkone, truma Plikstis, ganu Skbene, krzain Usne, truma Zvre, truma

Laba iedarbba (~80%) Aklis Ckpiene, rstniecbas Gaurs, truma Krustaine, parast Kumelte, maura Kumelte, truma Mkstpiene, drza Mkstpiene, truma Pantre, srt Pantre, skaujos Pelasis parastais Platkjis, maura Rudzupue, zil Skbente, maz Ttenis, truma Vjgriis, drza Vbotne, parast Zvrene

Vidja iedarbba (~70%) Atraitnte, truma Kosa, truma Matuzle, rstniecbas Neaizmirstule, truma Srene, maura Srene, blusu Virza, parast

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

44

Herbicds

Nufarm MCPA 750 s.k.

darbg viela: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: MCPA 750 g/l (k dimetilaminsls) sstoss koncentrts 20 litri 0045 2

Selektvs sistmas iedarbbas herbicds divdglapju nezu apkarosanai graudaugos, graudaugos ar sarkan bolia pasju, lopbarbas stiebrzu sjumos sklai, linos, ganbs un pavs.

Lietosana

Ziemju un vasarju graudaugi Apstrdes laiks ­ skot ar 4­6 lapu stadiju kviesiem, rudziem, mieziem un 3­4 lapu stadiju auzm ldz to stiebrosanas skumam. deva ­ 1,3­2,0 l/ha. Zemk deva ­ optimlos laika apstkos un pret mazm nezlm. Vasarju graudaugi deva ­ 2,5­3,0 l/ha pret daudzgadgm divdglapju nezlm (k truma usne un truma mkstpiene), kad tm ir izveidojusies lapu rozete (15­25 cm), ldz graudaugu stiebrosanas skumam. graudaugi ar sarkan bolia pasju Apstrdes laiks ­ apsmidziniet sjumus, kad graudaugiem ir 3­4 lapas (boliam 1­2 lapas) ldz stiebrosanai. deva ­ 0,8 l/ha. Lopbarbas stiebrzu sklu lauki Apstrdes laiks ­ apsmidziniet sjumus pc nezu dgsanas, kad stiebrzles ir attstjusas 3­4 lapas. deva ­ 1,2­1,8 l/ha. 45

Iedarbba

tra skumiedarbba. Hlorotiski plankumi uz nezu lapm pards dazas dienas pc smidzinsanas. Labkais rezultts nezu apkarosan pankams, smidzinot MCPA agrs nezu attstbas stadijs. MCPA iedarbojas uz aktvi augosm nezlm. Lietojot prepartu, labko efektu var iegt, ja gaisa temperatra ir virs 12 °C un augsts relatvais gaisa mitrums (vislabk agri no rta). Labkais apstrdes laiks pret tdm daudzgadgm nezlm k mkstpienes, usnes, pienenes, cetekas, kosas un skbenes ir nezu lapu rozetes fz. Nelietojiet, ja gaidmas salnas vai gaisa temperatra prsniedz 20 °C.

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Nufarm MCPA 750 s.k.

ganbas un pavas Apstrdes laiks ­ maijs­jnijs, daudzgadgo divdglapju nezu apkarosanai (nezlm izveidojusies lapu rozete). deva ­ 2,0 l/ha. Gant lopus un paut zli ­ 20 dienu pc apstrdes. bolis deva ­ 0,8 l/ha pret smza divdglapju nezlm, kad boliam 1­2 sts lapas. Lini Apstrdes laiks ­ apsmidziniet sjumus pc nezu dgsanas, kad lini ir 3­8 cm gari. deva ­ 0,8­1,3 l/ha. darba sidruma patris ­ 200­300 l/ha vai 300­400 l/ha sabiezintos sjumos. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 1. bezlietus periods ­ 4­6 stundas.

darba sidruma sagatavosana

Piepildiet pusi tvertnes ar deni, pievienojiet MCPA 750, iesldziet maistju un pielejiet atlikuso dens daudzumu. Turpiniet maissanu ar smidzinsanas laik.

tvertnes maisjumi

Nufarm MCPA 750 s.k. var jaukt tvertnes maisjum kop ar citiem herbicdiem, paplasinot iedarbbas spektru uz grti apkarojamm un praugusm divdglapju nezlm. Pievienojiet tvertn Grodils 75 d.g. 15­20 g/ha, lai pastiprinti apkarotu eraiu madaru. Var veidot tvertnes maisjumus ar fungicdiem, insekticdiem un papildmslojumu. Gatavie tvertnes maisjumi ir neprtraukti jmaisa un jizsmidzina uzreiz.

Iedarbbas spektrs

oti laba iedarbba (>95%) Balanda, balt Gundega, lozu Balodene, izplest Kaastes Ceteka, liel Ntre, liel Galinsoga Naudulis, truma

Pavirza, truma Prkone, truma Likstis, ganu Skbene, krzain

Usne, truma Zvre, truma

Laba iedarbba (~80%) Aklis Kumelte, maura Ckpiene, Kumelte, truma Mkstpiene, drza rstniecbas Gaurs, truma Mkstpiene, truma Krustaine, parast Pantre, srt

Pantre, skaujos Pelasis, parastais Platkjis, maura Rudzupue, zil Skbente, maz

Ttenis, truma Vjgriis, drza Vbotne, parast Zvrene

Vidja iedarbba (~70%) Atraitnte, truma Matuzle, rstniecbas Kosa, truma Neaizmirstule, truma

Srene, maura

Srene, blusu Virza, parast

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

46

Herbicds

Puma Universal

darbg viela: etilfenoksaprops ­ P 69 g/l preparts satur dietilmefenpiru 75 g/l Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. emulsijas koncentrts 5 un 15 litri 0131

reistrcijas klase: 2

Selektvs sistmas iedarbbas herbicds smza viendglapju nezu (pasi rudzu smilgas un vjauzas) apkarosanai kviesu, rudzu, vasaras miezu un tritikles sjumos.

Lietosanas laiks un devas

Prepartu smidzina pc graudaugu sadgsanas, skot no to 3 lapu attstbas stadijas. Vlk apstrde pieaujama graudaugu 2 mezglu attstbas stadij (AS 13­32). Prepartu lieto, kad viendglapju nezles ir 2 lapu stadij ldz nezu cerosanas beigm. Ziemas kviesi, rudzi, tritikle deva ­ 1,0­1,2 l/ha. Jievro, ka vjauza dgst oti pakpeniski ­ iespjams, ka optimlais apstrdes laiks ar herbicdu bs tad, kad pirm sadgus vjauza bs cerosanas fzes beigs, bet vlk sadgus vjauza bs 2­3 lapu attstbas stadij.

Iedarbba

Puma Universal ir sistmas iedarbbas herbicds, kuru absorb tikai nezu virszemes daas, caur tm nokstot nezu saku sistm. Nezles prtrauc augt 2­3 dienu laik pc apstrdes. Preparta iedarbbu var redzt atkarb no laika apstkiem 2­4 nedas pc apstrdes. Puma Universal efektvi izncina viendglapju nezles, kad ts ir 2 lapu stadij ldz to cerosanas beigm.

47

pieLikumi

Tvertnes maisjumi viendglapju un divdglapju nezu apkarosanai. Puma Universal var jaukt ar tdiem prepartiem k Sekators 375 OD s.k., Grodils 75 d.g. un citiem. Apstrdes laiks ­ ldz graudaugu divu mezglu attstbas stadijai (AS 32).

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Puma Universal

Ieteicams devas Puma universal 1,0­1,2 l/ha + Sekators 375 od s.k. 0,15 l/ha vai Puma universal 1,0­1,2 l/ha + grodils 75 d.g. 20­40 g/ha. Vasaras kviesi, vasaras miezi deva ­ 0,8­1,0 l/ha. Tvertnes maisjumi viendglapju un divdglapju nezu apkarosanai. Apstrdes laiks ­ ldz graudaugu 2 mezglu attstbas stadijai (AS 32): Puma Universal var jaukt ar Sekators OD, Grodils 75 d.g. un citiem. Lietojot Puma Universal tvertnes maisjumos ar rekomendjamiem prepartiem, jem augstk no ieteiktajm devm ­ 1,0 l/ha. Ieteicams devas Puma universal 1,0 l/ha + Sekators 375 od s.k. 0,1­0,15 l/ha vai Puma universal 1,0 l/ha + grodils 75 d.g. 20­40 g/ha. Ilgstoss sausuma periods var pavjint preparta iedarbbu pret nezlm. Tdos apstkos apstrde jveic pc iespjas vls vakara stunds. Preparts var uz neilgu laiku maint miezu lapu krsu, bet tas btiski neietekm razu. Optimli auga augsanas apstki (pietiekams mitrums un temperatra 12­20 °C) palielina preparta iedarbbas efektivitti. Puma Universal nav jpievieno virsmas aktv viela.

darba sidruma patris ­ 200­300 l/ha. bezlietus periods ­ 2 stundas. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 1. nogaidsanas laiks ­ 28 dienas.

efektivitti ietekmjosie faktori

Prepartu (ar maisjumos) nelietojiet: sjumos, kur augi ir novjinti slimbu vai kaitku d; ja nakt sagaidma salna; ja gaisa temperatra ir augstka par 28 °C un gaisa relatvais mitrums zemks par 30%; ja vja trums ir 4 m/s vai vairk un ldz ar to pastv iespja, ka darba sidrums nonks uz blakus augosm kultrm; aizliegts lietot denstilpu aizsargjosls.

Ieteikumi

Augstk no ieteiktajm preparta devm jlieto nezu izncinsanai to vlkajs attstbas stadijs, k ar nelabvlgos laika apstkos (piemram, zema temperatra, sausums). Zemk deva ­ nezu izncinsanai to agrnajs attstbas stadijs (ldz cerosanas skumam). Augstk no ieteiktajm devm jlieto maisjumos ar citiem prepartiem. Ja Puma Universal tiek lietota maisjum ar citiem herbicdiem, maksimlu viendglapju nezu kontroli var pankt, lietojot maisjumu ldz nezu cerosanas vidum.

Augseka

Ja nepieciesams likvidt sjumu, kas apstrdts ar Puma Universal (gadjum, ja augi ir cietusi no salnm, slimbm vai kaitkiem), saj lauk var audzt jebkuru citu kultru, veicot pirms tam pirmssjas agrotehniskos paskumus.

48

Puma Universal

darba sidruma sagatavosana

Prepartu pirms lietosanas rpgi saskalo. Smidzintja tvertni ldz pusei piepilda ar deni, iesldz maistju un ielej nepieciesamo praparta daudzumu. Pc tam pielej prjo dens daudzumu. Tuksais iepakojums ar deni ir jizskalo 3 reizes, sis sidrums jielej smidzintja tvertn darba sidruma sagatavosanas laik. Sagatavojot preparta Puma Universal tvertnes maisjumus ar citiem herbicdiem, nav svargi, kd secb preparti ir ielieti smidzintja tvertn (tvertni ieprieks daji piepilda ar deni), bet katru nkamo prepartu pievieno tikai tad, kad darba sidrums pc ieprieksj herbicda ir labi samaists.

Puma Universal var lietot tvertnes maisjumos ar citiem augu aizsardzbas ldzekiem un mikroelementu mslojumiem. Neveidojiet tvertnes maisjumus ar Bazagrnu, k ar Dikambu, 2,4-D un MCPA sli saturosiem herbicdiem. Lai saglabtu labu iedarbbu uz rudzusmilgu, neveidojiet tvertnes maisjumu ar augu augsanas regulatoru Cerone. Neveidojiet tvertnes maisjumus, ja apstrde tiek veikta nezu vlns attstbas stadijs. Neskaidrbu gadjumos konsultjieties ar firmas Bayer CropScience specilistiem.

Iedarbbas spektrs

Jutgs nezles (efektivitte >85%) Gaisre Rudzusmilga, parast Vjauza Sarene, za Lapsaste Spulgzles Miezabrlis

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

49

pieLikumi

augsanas reguLators

nepietiekama (<60%) iedarbba Auzene Vrpata Airene Skarene, maura Divdglapju nezles

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

tvertnes maisjumi

kodnes

Herbicds

Sekators 375 OD s.k.

darbgs vielas: amidosulfurons 100 g/l ntrija metiljodosulfurons 25 g/l preparts satur dietilmefenpiru 250 g/l smago aromtisko ogderadi (naftas produkts) Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: suspensijas koncentrts 1 un 5 litri 0260 2

Selektvs sistmas iedarbbas herbicds smza divdglapju nezu un truma usnes apkarosanai ziemas un vasaras kviesu, ziemas un vasaras miezu, rudzu un tritikles sjumos.

Iedarbba

Nezles prepartu uzem caur lapm un ar saku sistmu. Preparts prvietojas pa visu augu, nodrosinot nezu augsanas un attstbas apstsanos. Herbicds efektivitti sasniedz 14­18 dienu laik. Labks efekts, kad viengadgs divdglapju nezles tiek apsmidzintas to 2­3 lapu attstbas stadij.

Augstka efektivitte, smidzinot stresa (sausums, augsta temperatra) apstkos. Darba sidruma pilienu izldzintks un ciesks kljums. Labka sasaiste un noturba uz lapas virsmas. trka (1­2 stunds) darbgo vielu ieksana nezles vadaudu sistm. Straujka herbicda efektivitte. Augstka lietus noturba. Labka sdba aukst den.

Iedarbbas spektrs

Jutgs nezles: atliektais amarants, balt balanda, eraiu madara, kumeltes, lauku magone, pantres, parast rudzupue (2­4 lapu stadija), parast virza, parastais aklis, parastais plikstis, prziemojusais rapsis, Persijas veronika, skziedu galinsoga, srenes, truma gaurs, truma ilzte, truma naudulis, truma pavirza, truma prkone, truma sinepes, truma usne (10­15 cm augstums, labi augsanas apstki).

od formulcijas prieksrocbas

Pateicoties formulcijai, uzlabota produkta bioloisk iedarbba un mazka atkarba no vides apstkiem.

50

Sekators 375 OD s.k.

Vidji jutgs nezles: lauku vijolte, parast krustaine, vi. Preparts neiedarbojas uz viendglapju un daudzgadgajm divdglapju nezlm (izemot truma usni). darba sidruma patris ­ 200­300 l/ha. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 1. bezlietus periods ­ 2 stundas. Ievrojiet! Prepartu nedrkst lietot graudaugos ar tauriziezu pasju. Neizmantojiet auzu sjumos.

Lietosana

Ziemas kviesu, ziemas miezu, rudzu, tritikles sjumos Sekators OD jlieto pavasar pc veetcijas atjaunosans, kad sadgusas pavasar dgstoss nezles. Vasaras kviesu un vasaras miezu sjumos Sekators OD lietojams, kad sadgusas visas nezles. Lietosanas laiks graudaugos ­ no graudaugu trs lapu stadijas ldz karoglapas pardsans stadijai (AS 13­37). Optimlais apstrdes laiks augstas herbicda efektivittes sasniegsanai ­ kad nezles vl nav praugusas. Prepartu var izmantot, kad gaisa temperatra ir virs 5 °C.

devas

Ziemas kviesi, ziemas miezi, rudzi, tritikle ­ 0,15 l/ha. Vasaras kviesi, vasaras miezi ­ 0,1­0,15 l/ha. Lietojot prepartu vasarjos, augstk deva ieteicama, ja ir pazeminta gaisa temperatra un ja nezles ir vairku sto lapu attstbas stadij. Optimlos augsanas apstkos Sekatoram OD saistviela nav jpievieno. Ja nezles ir praugusas vai ir nelabvlgi laika apstki nezu augsanai, piemram, sausums, zema gaisa temperatra, tad ieteicams pievienot saistvielu.

darba sidruma sagatavosana

Pirms darba sidruma sagatavosanas jnosaka t nepieciesamais daudzums. Pirms preparta iepakojuma atvrsanas to labi sakrata. Iepilda tvertn pusi dens, iesldz smidzintja maistju. Izmrto preparta daudzumu ielej smidzintja tvertn. Pc izmaissanas tvertni piepilda ldz vajadzgajam daudzumam. Ja Sekators OD tiek jaukts ar citiem prepartiem, vispirms tvertn iepilda pusi 51

pieLikumi

augsanas reguLators

Preparts tri sadals augsn (mikrobioloisk degradcija) un neatstj ietekmi uz nkamaj gad audzjamiem kultraugiem. Ja nepieciesams prst trumu, kas apstrdts ar Sekatoru OD, pc prarsanas var st kukurzu, vasaras kviesus, vasaras miezus, stdt kartupeus; nedrkst st lucernu un boliu. Ja trumos, kas veetcijas period bijusi apstrdti ar Sekatoru OD, ruden paredzts st elas rapsi vai balts sinepes, jnovrt nokrisu daudzums veetcijas period. Ja veetcijas periods bijis izteikti sauss un nokrisu summa laika period pc herbicda smidzinsanas ldz eas rapsa un balts sinepes sjai bijusi mazka par 100 mm, ieteicama augsnes arsana pirms so pckultru sjas ruden.

insekticdi Limacds

Fungicdi

Augseka

Herbicdi

kodnes

Sekators 375 OD s.k.

no nepieciesam dens daudzuma, iesldz maistju un iepilda tvertn Sekatoru OD. Papildus pievienojamais preparts jsajauc ar nelielu dens daudzumu atsevis trauk un tad jpievieno darba sidrumam. Tvertne jpiepilda ar prjo nepieciesamo dens daudzumu. Saistviela jpievieno pdj. Ja smidzinsanas laik ir prtraukumi, atskoties darbam, sidrums rpgi jsamaisa. Vasarji Sekators od 0,1­0,15 + estets 600 e.k. 0,5 l/ha, ja rudzupue ir praugusi 4 sto lapu attstbas stadiju un balanda apkarojama sausos laika apstkos; Sekators od 0,1­0,15 l /ha + Puma universal 1,0 l/ha, lai pastiprinti apkarotu viendglapju nezles (piemram, vjauzu, rudzusmilgu).

tvertnes maisjumi

Sekators 375 OD s.k. var jaukt tvertnes maisjum kop ar citiem herbicdiem, paplasinot iedarbbas spektru pret grti apkarojamm un praugusm divdglapju nezlm. Ziemji Sekators od 0,15 l /ha + grodils 75 d.g. 6­10 g/ha, ja ir praugusi eraiu madara; Sekators od 0,15 + estets 600 e.k. 0,5­0,7 l/ha, ja rudzupue ir praugusi 4 sto lapu attstbas stadiju un balanda apkarojama sausos laika apstkos; Sekators od 0,15 l /ha + nufarm mCPA 750 s.k. 0,5­0,7 l/ha, ja apkarojama balanda un rudzupue ir praugusi 4­6 sto lapu attstbas stadiju; Sekators od 0,15 l /ha + Puma universal 1,2 l/ha, lai pastiprinti apkarotu viendglapju nezles (piemram, vjauzu, rudzusmilgu).

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

52

Herbicds

Targa Super

darbg viela: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: 5 litri 0383 2

JAun

umS

emulsijas koncentrts

Sistmas iedarbbas herbicds labbas­ sraugu, smza viendglapju nezu (izemot maura skareni) un lozu vrpatas apkarosanai ziemas un vasaras rapsa, lopbarbas biesu un cukurbiesu sjumos.

Targa Super darbg viela iedarbojas galvenokrt caur augu lapm, tpc to lieto sadgusm nezlm. Darbg viela tri iekst laps un sistmiski izplats pa visu augu, apturot nezu turpmko attstbu. Iedarbba izpauzas 10­14 dienu laik pc izsmidzinsanas, un to patrina siltums un pietiekams gaisa mitrums. Nezles maina krsu, pc tam pakpeniski atmirst galvenie dzinumi (tos var viegli izvilkt no augiem). Targa Super iedarbojas neatkargi no augsnes veida. emot vr darbgs vielas sistmisks pasbas, daudzgadgajm nezlm t uzkrjas augu saku sistm, aizkavjot atkrtotu dgsanu. Silts un mitrs laiks patrina augu atmirsanu. Lietojot devu 0,75­1,25 l/ha, oti labi iedarbojas (efektivitte >95%) uz: labbu­ sraugiem, peastsu lapsasti (Alopecurus myosuroides), 53

Lietosana

Herbicdu targa Super lieto pc lielks daas nezu sadgsanas. Izmanto standarta izsmidzinsanas tehnoloiju. Kaut gan Targa Super ir oti selektvs herbicds, to ieteicams lietot, kad kultraugi ir sasniegusi pirmo divu lapu attstbas stadiju. Vlkais apstrdes laiks ­ kad kultraugi vl nav praugusi nezles. Apstrdes laik darba sidrumam jnonk uz nezu lapu virsmas. Labba­sraugi un smza viendglapju nezles Labbu­sraugus un smza viendglapju nezles ierobezo pc kultrauga sadgsanas, kad nezles ir no divu lapu stadijas ldz cerosanas beigm (AS 12­29). 53

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Iedarbba

parasto rudzusmilgu (Apera spica-venti), parasto vjauzu (Avena fatua), parasto gaisri (Echinochloa crus-gali). Lietojot devu 1,5­2,0 l/ha, labi iedarbojas (efektivitte >90%) uz lozu vrpatu (Agropyron repens). Nepietiekami iedarbojas (efektivitte <40%) uz maura skareni (Poa annua). Neiedarbojas uz nezlm, kas apstrdes brd nav sadgusas un dgst vlk.

Fungicdi

Herbicdi

etil-kvizalofops-P 50 g/l

kodnes

Targa Super

T k kultraugi ir izturgi pret prepartu, t smidzinsanas laiku var izvlties, emot vr nezu attstbu. Nezles jsk apkarot, kad tm ir 2­4 lapu stadija. Ja ir pietiekami mitruma apstki, efektivitti var sasniegt, apstrdi veicot ldz dzinumu veidosans beigm. Vislabkais smidzinsanas brdis ir tad, kad lielk daa sadguso nezu ir triju lapu stadij. Nezles, jo pasi sraugu labba, ko apstrd dgsanas stadij, pc virspusjas izncinsanas var sadgt atkrtoti. Lietosanas laiks Ziemas rapsim ­ ruden pc kultrauga sadgsanas vai pavasar. Vasaras rapsim, cukurbietm, lopbarbas bietm ­ pavasar pc kultrauga sadgsanas. deva ­ 0,75­1,25 l/ha. Lietosanas papildu nordjumi Ja apstrde ar Targa Super tiek veikta, kad nezles vl ir agrns attstbas stadijs un ir iedarbbai labvlgi laika apstki (silts un mitrs laiks, gaisa temperatra >10 ºC), lietojiet mazko devu 0,75­1,0 l/ha. Ja nezlm ir daudz dzinumu, jlieto herbicda augstk deva. Lozu vrpata Laba iedarbba ir tad, ja vrpatai izveidojusies pietiekama lapu masa darbgs vielas uzemsanai, proti, t ir apmram 15­20 cm augsta. Labvlgos lietosanas apstkos ar Targa Super var sasniegt nozmgu ilgtermia iedarbbu. Lietosanas laiks Ziemas rapsim ­ ruden pc kultrauga sadgsanas vai pavasar. Vasaras rapsim, cukurbietm, lopbarbas bietm ­ pavasar pc kultrauga sadgsanas. deva ­ 1,5­2,0 l/ha. darba sidruma patris ­ 200­400 l/ha. maksimlais apstrzu skaits veetcijas period ­ 1. gaisa temperatra apstrdes laik ­ miniml 5 ºC, optimla >10 ºC. nogaidsanas laiks ­ ziemas rapsim (lietosana pavasar), vasaras rapsim 75 dienas.

Augseka

Pc apstrdes ar Targa Super rudens vai pavasara period nkamaj rudens period nav ierobezojumu pckultras izvl. Ja pc apstrdes ar Targa Super trums jprsj, tad: ievrojot cetru nedu nogaidsanas periodu, drkst st graudaugus, kukurzu vai citus viendglapju kultraugus; nav jievro nogaidsanas periods, lai stu vai stdtu jebkuru divdglapju kultraugu.

tvertnes maisjumi

Herbicdu Targa Super var lietot tvertnes maisjumos kop ar mslosanas ldzekiem, fungicdiem, insekticdiem un citiem herbicdiem. Targa Super satur virsmas aktvs vielas, papildus ts nav jpievieno.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

54

Fungicds

Falcon Forte

darbgs vielas: protiokonazols 53 g/l spiroksamns 224 g/l tebukonazols 148 g/l Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: emulsijas koncentrts 5 litri 0343 2

Iedarbba

Prepartam piemt gan aizsargjosas pasbas (lieto profilaktiski pirms slimbas pardsans), gan ar rstjosas pasbas (lieto, pardoties slimbas pirmajm pazmm).

Iedarbbas spektrs

Falcon Forte iedarbojas pret vairkm slimbm. Ziemas un vasaras kviesi Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) kviesu lapu dzeltenplankumainba (Drechslera tritici repentis) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis)

rudzi Lapu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) dzelten rs (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) 55

pieLikumi

augsanas reguLators

Ziemas un vasaras miezi Lapu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) pundurrsa (Puccinia hordei) miezu lapu tklplankumainba (Pyrenophora teres) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) Vrpu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis)

insekticdi Limacds

Plasa spektra sistmas iedarbbas rstjoss un aizsargjoss fungicds slimbu apkarosanai un ierobezosanai ziemas un vasaras kviesu, ziemas un vasaras miezu, rudzu un tritikles sjumos.

dzelten rs (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis)

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

basta 150 s.k. Falcon Forte

tritikle Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) kviesu lapu dzeltenplankumainba (Drechslera tritici repentis) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: vrpu plksu plankumainba (Septoria nodorum) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis)

Vrpu slimbu kontrolei kviesu, rudzu un tritikles sjumos ­ no graudaugu vrposanas fzes skuma ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 51­69); miezu sjumos ­ no graudaugu vrposanas fzes skuma ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 51­61). Fungicda darbbas ilgums atkargs galvenokrt no slimbu intensittes, lietots devas un smidzinjuma kvalittes. Falcon Forte darbbas laiks ir vismaz trs ldz cetras nedas. Ja Falcon Forte tiek izmantots k viengais fungicds, iesakm lietot lielko devu, lai iedarbbas laiks btu maksimli gars. darba sidruma patris ­ 200­400 l/ha. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 2. bezlietus periods ­ 1 stunda. nogaidsanas laiks ­ 35 dienas. miniml gaisa temperatra smidzinsanas laik: 5 °C, lai btu iedarbba uz graudzu miltrasu; 12 °C, lai btu iedarbba uz prjm slimbm.

Lietosana

Falcon Forte deva ir 0,6­0,8 l/ha. Lietosanas laiks Lapu slimbu kontrolei pirms slimbas pirmo pazmju pardsans vai, vlkais, pardoties slimbas pirmajm pazmm, kviesu, rudzu un tritikles sjumos ­ no graudaugu cerosanas fzes beigm ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 29­69); miezu un auzu sjumos ­ no graudaugu cerosanas fzes beigm ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 29­61). Piezme Lietojot Falcon Forte devu 0,6­0,8 l/ha ziemas un vasaras miezu sjumos, bs blakusietekme uz ramulriju (Ramularia collo-cigny) un fizioloiskajm lapu plankumainbm.

Piezmes Neveiciet apstrdi ar fungicdu, ja augu lapas ir mitras. Lietojot ieteiktajs devs, Falcon Forte nav fitotoksisks. Veicot apstrdi kultraugiem nelabvlgos laika apstkos (zems relatvais gaisa mitrums, gaisa temperatra zem 12 °C vai virs 25 °C), iespjama lapu viegla dzeltsana ­ hloroze, kas vlk izzd, neietekmjot razas iznkumu.

56

basta 150 s.k. Falcon Forte

tvertnes maisjumi

Falcon Forte drkst lietot tvertnes maisjumos ar citiem fungicdiem, herbicdiem, insekticdiem, augu augsanas regulatoriem un sidrajiem mikroelementu (heltu formas) mslojumiem. Veidojot tvertnes maisjumu, Falcon Forte ieteicams sdint pirmo, ja nav specilas nordes par partnerpreparta maissanas krtbu. Falcon Forte ir trs darbgs vielas, tpc vissaudzgkais ir tvertnes maisjums, kas sastv no Falcon Forte un viena partnerpreparta. Veidojot tvertnes maisjumus ar vairk nek diviem produktiem, var apdegt lapas. Neskaidrbu gadjumos konsultjieties ar specilistiem.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

57

57

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Fungicds

basta 150 Fandango

darbgs vielas: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase:

s.k.

fluoksastrobns 100 g/l protiokonazols 100 g/l emulsijas koncentrts 5 litri 0264 2

Sistmas iedarbbas rstjoss un aizsargjoss fungicds slimbu apkarosanai ziemas un vasaras kviesu, tritikles, rudzu, ziemas un vasaras miezu sjumos, satur strobilurnu un azolu grupas darbgs vielas.

izpauzas k lielka zao lapu virsma, augstks hlorofila saturs laps. Augi pilnvrtgk izmanto barbas vielas un augsnes mitrumu, k ar btiski samazins auga stress augsanai nelabvlgos laika apstkos.

Iedarbba

Prepartam piemt gan aizsargjosas pasbas ­ lieto pirms slimbas pardsans (pc prognozes) ­, gan rstjosas pasbas ­ lieto, pardoties slimbas pirmajm pazmm. Fungicd ir divas jaunas dazdu misko grupu darbgs vielas, kas, pateicoties bioloiskajm un fizikli miskajm pasbm, izcili sabalanstas vien produkt. Fluoksastrobns ir jauna strobilurnu darbg viela no to jauns grupas ­ dihidrodiokziniem. T nomc un blo slimbu ierosintju mitohondriju elposanu, pagarinot sjumu aizsardzbas periodu. Protiokonozols ir no triazolu grupas jaunas misks klases ­ triazolintons. Tas blo ergosterolu biosintzi sns ­ slimbu ierosintjos. Pc Fandango apstrdes graudaugiem ir fizioloiskais veselguma efekts, kas 58

Iedarbbas spektrs

Ziemas un vasaras kviesi stiebra pamatnes slimbas: parast saku puve (Fusarium spp.) Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) kviesu lapu dzeltenplankumainba (Drechslera tritici repentis) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: vrpu plksu pelkplankumainba (Septoria nodorum) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis)

basta 150 Fandango

Ziemas un vasaras miezi stiebra pamatnes slimbas: parast saku puve (Fusarium spp.) Lapu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) pundurrsa (Puccinia hordei) miezu lapu tklplankumainba (Pyrenophora teres) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) ramulrija (Ramularia collo­cygni) Vrpu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) rudzi stiebra pamatnes slimbas: parast saku puve (Fusarium spp.) Lapu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) tritikle stiebra pamatnes slimbas: parast saku puve (Fusarium spp.) Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) kviesu lapu dzeltenplankumainba (Drechslera tritici repentis) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis)

s.k.

stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: vrpu plksu plankumainba (Septoria nodorum) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis)

Fandango deva ir 0,8­1,0 l/ha, parasts saku puves kontrolei ­ 1,0 l/ha.

Lietosanas laiks

Stiebra pamatnes slimbu kontrolei ­ graudaugu stiebrosanas fzes skum ldz otr mezgla attstbas stadijai (AS 30­32). Lietojot agrk vai vlk attstbas stadij, stiebra pamatnes slimbas netiks labi kontroltas. Lapu slimbu kontrolei pirms pirmo slimbas pazmju pardsans vai, vlkais, pardoties pirmajm slimbas pazmm. Kviesu, rudzu un tritikles sjumos lieto ­ skot ar graudaugu stiebrosanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 30­69), miezu sjumos ­ skot ar graudaugu stiebrosanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 30­61). Vrpu slimbu kontrolei kviesu, rudzu un tritikles sjumos ­ skot ar graudaugu vrposanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 51­69), miezu sjumos ­ skot ar graudaugu vrposanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 51­61).

59

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Lietosanas devas

Herbicdi

kodnes

basta 150 Fandango

Fandango ir blakusietekme uz: stiebra pamatnes slimbm, ja apstrde tiek veikta graudaugu stiebrosanas fzes skum ldz otr mezgla attstbas stadijai (AS 30­32); acsveida plankumainbu jeb stiebru lsanu (Pseudocercosporella herpotrichoides); saku kakla puvi jeb rizoktoniozi (Rhizoctonia cerealis); vrpu fuzariozi (Fusarium spp., Monographella nivalis), ja apstrde tiek veikta kviesiem, rudziem un tritiklei, skot ar graudaugu vrposanas beigm ldz ziedsanas fzes beigm (AS 59­69), mieziem ­ skot ar graudaugu vrposanas fzes beigm ldz ziedsanas fzes skumam (AS 59­61).

s.k.

darba sidruma patris ­ 200­400 l/ha. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 2. bezlietus periods ­ 30 mintes. nogaidsanas laiks ­ 35 dienas.

tvertnes maisjumi

Fandango drkst lietot tvertnes maisjumos ar citiem fungicdiem, herbicdiem, insekticdiem, augu augsanas regulatoriem un sidrajiem mikroelementu (heltu formas) mslojumiem. Gatavojot tvernes maisjumu, Fandango ir ieteicams pievienot pirmo. Atcerieties! Smidzinsanas programm sezon nelietojiet vairk k divas reizes augu aizsardzbas ldzekus, kuri satur strobilurnu klases darbgo vielu. Lai izvairtos no rezistentu slimbas ierosintju formu attstbas, lietojiet fungicdus, kuriem ir atsirgs iedarbbas mehnisms uz slimbas ierosintju.

Fandango aizsarg miezus no fizioloisks lapu plankumainbas. So plankumainbu clonis nav slimbu ierosintji, ts izraisa specifiski laika apstki, piemram, spcgs saules starojums, karsti un sausi laika apstki, k ar nobirusie ziedputeksi uz auga lapm un sirnes jutba.

Iedarbbas ilgums

Fandango iedarbbas laiks ir vismaz 4 nedas. Lietojot Fandango profilaktiski, iedarbbas laiks bs garks, nek lietojot rstjosi, kad jau pardjuss pirms slimbas pazmes. Ja Fandango tiks lietots k viengais fungicds, ieteicams izmantot augstko devu, lai iedarbbas laiks btu maksimli gars.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

60

Fungicds

basta 150 s.k. 250 e.. Folikrs

darbg viela: tebukonazols 250 g/l preparts satur N, N dimetildeknamdu Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: emulsija den 5 litri 0057 2

Iedarbba

Folikrs ir azolu grupas preparts, kam ir divu veidu iedarbba: fungicda iedarbba graudaugos, raps; augu augsanas regulatora iedarbba raps. Prepartam fungicdam piemt gan aizsargjosas pasbas ­ lieto pirms slimbas pardsans (profilaktiski) ­, gan rstjosas pasbas ­ lieto, pardoties slimbas pirmajm pazmm. Aizsardzbas laiks ­ 3­5 nedas atkarb no apstkiem un lietots devas. Plasais iedarbbas spektrs ievrojami vienkrso slimbu apkarosanas programmu, un nevajag noteikt slimbu ierosintju.

61

pieLikumi

Ziemas un vasaras kviesi Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) kviesu lapu dzeltenplankumainba (Drechslera tritici­repentis) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp. ­ F. graminearum, F. culmorum, F. avenaceum, Monographella nivalis) vrpu plksu pelkplankumainba (Septoria nodorum) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis)

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Sistmas iedarbbas rstjoss un aizsargjoss fungicds lapu un vrpu slimbu apkarosanai un ierobezosanai ziemas un vasaras kviesu, ziemas un vasaras miezu, rudzu, tritikles, auzu, ziemas un vasaras rapsa sjumos. Augu augsanas regulators ziemas un vasaras rapsa sjumos.

Folikrs iedarbojas ar k augu augsanas regulators ziemas un vasaras raps, pankot dazdus efektus atkarb no lietojuma laika.

Iedarbbas spektrs

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

basta 150 s.k. Folikrs 250 e..

Ziemas un vasaras miezi Lapu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) pundurrsa (Puccinia hordei) dzelten rsa (Puccinia striiformis) miezu lapu tklplankumainba (Pyrenophora teres) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) labbu tumsbrn plankumainba (Bipolaris sorokiniana) Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp. ­ F. graminearum, F. culmorum, F. avenaceum, Monographella nivalis) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) rudzi Lapu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp. ­ F. graminearum, F. culmorum, F. avenaceum, Monographella nivalis) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) tritikle Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp. ­ F. graminearum, F. culmorum, F. avenaceum, Monographella nivalis) vrpu plksu plankumainba (Septoria nodorum) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis)

Auzas Lapu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) auzu vainagrsa (Puccinia coronata) auzu pelkplankumainba (Stagonospora avenae) Ziemas un vasaras rapsis krustziezu saus puve (Phoma lingam) krustziezu sausplankumainba (Alternaria brassicae) balt puve (Sclerotinia sclerotiorum) krustziezu gaisplankumainba (Pyrenopeziza brassicae) pelk puve (Botrytis cinerea)

Lietosana

graudaugiem deva ir 1,0 l/ha. Lietosanas laiks: lapu slimbu kontrolei ­ pirms pirmo slimbas pazmju pardsans vai, vlkais, pardoties pirmajm slimbas pazmm kviesu, rudzu un tritikles sjumos, skot ar graudaugu stiebrosanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 30­69), miezu un auzu sjumos ­ skot ar

62

basta 150 s.k. Folikrs 250 e..

graudaugu stiebrosanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 30­61); vrpu slimbu kontrolei kviesu, rudzu un tritikles sjumos ­ skot ar graudaugu vrposanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 51­69), miezu sjumos ­ skot ar graudaugu vrposanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 51­61). Lai maksimli efektvi kontroltu vrpu fuzariozi, ieteicams apsmidzint sjumus profilaktiski slimbas attstbai labvlgos laika apstkos, skot ar vrposanas fzes beigm ldz ziedsanas fzes beigm kviesu, rudzu un tritikles sjumos (AS 59­69) un miezu sjumos ­ skot ar graudaugu vrposanas fzes beigm ldz ziedsanas fzes skumam (AS 59­61). Piezme Lietojot Folikru vrpu fuzariozes kontrolei, bs blakusietekme uz melno sodrjumu (Cladosporium herbarum, Alternaria spp.). rapsim deva ir 1,0­1,5 l/ha. Lietosanas laiks: pret krustziezu gaisplankumainbu un sauso puvi apsmidziniet, pardoties pirmajm slimbas pazmm, skot ar rapsa cetru lapu stadiju ldz ziedsanas skumam (AS 13­60); pret krustziezu sausplankumainbu apsmidziniet, pardoties slimbas pirmajm pazmm, skot ar rapsa cetru lapu stadiju ldz ziedlapiu nobirsanas skumam (AS 13­65); pret balto puvi un pelko puvi apsmidziniet rapsa piln ziedsanas stadij, skoties ziedlapiu nobirsanai (AS 65);

Augu augsanas regulatora iedarbba

Folikrs iedarbojas ar k augu augsanas regulators ziemas un vasaras raps, pankot efektu atkarb no lietojuma laika.

Ziemas un vasaras raps pavasara apstrde, lai veicintu centrl dzinuma lnku augsanu garum, bet stimultu labku sndzinumu augsanu un attstbu, k ar lai veicintu rapsa izturbu pret veldrsanos. Folikrs jlieto no stublja veidosans (izveidojusies 5 starpmezglu posmi) fzes beigm ldz ziedpumpuru attstbas fzes vidum (AS 39­55), kad augi ir 30­50 cm augsti, deva saj apstrd ir 0,75­1,0 l/ha. darba sidruma patris ­ 200­300 l/ha graudaugiem, 200­400 l/ha rapsim atkarb no zelmea augstuma. bezlietus periods ­ 1 stunda, ldz lapu virsma ir sausa.

63

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Ziemas raps rudens apstrde, lai veicintu prziemosanu. Folikrs apstdina rapsa dzinuma augsanu un veicina saku sistmas attstbu. Augsanas centrs paliek tuvu augsnes virskrtai, ziem neizsalst, un augiem ir uzlabota prziemosana. Lai panktu so efektu, oti svargi lietot Folikra preczu devu atkarb no augu attstbas stadijas: ziemas rapsim 5­6 lapu attstbas stadij (AS 15­16) deva ir 0,5 l/ha; ziemas rapsim 7­8 lapu attstbas stadij (AS 17­18) deva ir 0,75 l/ha.

Fungicdi

Herbicdi

ruden veikts smidzinjums 4­8 lapu stadij pret slimbm uzlabo kultrauga ziemcietbu.

kodnes

basta 150 s.k. Folikrs 250 e..

maksimlais apstrzu skaits augsanas period ­ graudaugiem 2 reizes, ziemas rapsim 3 reizes, no kurm viena tiek veikta ruden, vasaras rapsim 2 reizes. maksiml deva ziemas rapsim un vasaras rapsim vis veetcijas period ­ 3,0 l/ha. nogaidsanas laiks ­ 35 dienas graudaugiem, 56 dienas rapsim. miniml gaisa temperatra smidzinsanas laik ­ 12 °C, lai btu iedarbba uz slimbm; nav temperatras ierobezojumu, lai btu labs augu augsanas regulatora efekts. Nosacjums ­ lai augiem btu aktva veetcija. Ievrbai Lietojot ieteiktajs devs, Folikrs nav fitotoksisks. Veicot apstrdi kultraugiem nelabvlgos laika apstkos (zems relatvais gaisa mitrums, gaisa temperatra virs 25 °C), iespjama lapu viegla dzeltsana ­ hloroze ­, kas vlk izzd, neietekmjot razas iznkumu. Lietojot Folikru ruden ziemas rapsa sjumos, kad ir salnu periods, rapsa lapas var krsoties violet krs, kas vlk izzd, neietekmjot augu prziemosanu un razu.

darba sidruma sagatavosana

Skot darbu, rpgi iztriet smidzintja iekrtu. Smidzintja tvertn iepildiet pusi vajadzg dens daudzuma. Saskalojiet prepartu. Iesldziet maistju un pievienojiet nepieciesamo preparta daudzumu. Neprtraucot maissanu, pievienojiet prjo dens daudzumu. Neizsldziet maistju ldz darba beigm. Izlietojiet pagatavoto darba sidrumu tlt pc sagatavosanas. Iztuksoto taru izskalojiet ar deni. Skalojamo deni pievienojiet darba sidrumam.

tvertnes maisjumi

Folikru drkst lietot tvertnes maisjumos ar fungicdiem, herbicdiem, insekticdiem, minerlajiem mslosanas ldzekiem un augu augsanas regulatoriem. Gatavojot tvertnes maisjumus, Folikrs jpievieno pdjais, ja nav specilas nordes par partnerpreparta jauksanas krtbu. Gatavojot maisjumus tvertn, stingri ievrojiet attiecgo prepartu razotjfirmu ieteikumus un prliecinieties par attiecgs kultrauga sirnes jutgumu. Neskaidrbu gadjumos konsultjieties ar razotjfirmas Bayer CropScience prstvjiem.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

64

Fungicds

basta 150 s.k. Gloria

darbgs vielas: fenamidons 75 g/l propamokarbs 314,1 g/l (hidrohlorda form 375 g/l) Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: suspensijas koncentrts 10 litri 0213 2 un 3

Sistmas iedarbbas aizsargjoss un rstjoss fungicds kartupeu stdjumos pret kartupeu lakstu puvi un lapu sausplankumainbu.

Iedarbba

Gloria lietojams k profilaktisks ldzeklis pirmajiem diviem smidzinjumiem, lai pasargtu augus no inficsans ar kartupeu lakstu puvi un sausplankumainbu. Gloria satur divas darbgs vielas, kuru iedarbbas mehnismi uz slimbas ierosintju ir dazdi. Vienai otru papildinot, iegst labku lapu un stublja aizsardzbu, ilgku lietusnoturbu. Fenamidons ­ aizsargjoss, ar nelielu rstjosu efektu, tam ir lokla sistmas iedarbba. Fenamidonam ir raksturga translaminra prvietosans augos, nokuvis uz lapas, tas difzijas ce prvietojas lapas audos uz lapas apakspusi. Fenamidons prtrauc slimbas ierosintja zoosporu un sporangija veidosanos un dgsanu, ldz ar to nodrosinot labu aizsargjosu efektu. Propamokarba hidrohlords ir ar sistmisku iedarbbu.

Iedarbbas spektrs

Gloria kartupeu aizsardzbai pret kartupeu lakstu puvi (Phytophthora infestans) un lapu sausplankumanbu (Alternaria solani).

Smidzinjumus atkrtojiet 2­3 reizes sezonas skum ik pc 7­14 dienm atkarb no laika apstkiem un slimbas attstbas intensittes. Pastvot labvlgiem slimbu izplatbas apstkiem, vlams intervlu starp smidzinjumiem samazint. Preparta lietosana jsk profilaktiski pirms slimbas pazmju pardsans (pc prognozu dienesta signla!). Augstka preparta efektivitte tiek nodrosinta, ja augu virsma tiek vienmrgi prklta ar prepartu. 65

pieLikumi

augsanas reguLators

deva ­ 2,0 l/ha

insekticdi Limacds

Tas samazina snes miclija augsanu, stipri samazina sporangija un zoosporu veidosanos. Blo biomisks sintzes membrns, ldz ar to neaujot slimbu ierosintjiem vairoties aug.

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

basta Gloria

150 s.k.

Sezonas otraj pus turpiniet kartupeu stdjumu aizsardzbu pret lakstu puvi ar kontakta iedarbbas prepartu. darba sidruma patris ­ 200­400 l/ha. bezlietus periods ­ 2 stundas. darbam ar muguras smidzintju smidzintj sagatavo darba sidrumu. 10 litriem dens pievieno 60 ml preparta Gloria un rpgi samaisa. Ar 10 litriem darba sidruma apstrd vidji 300 m2 lielu platbu.

tvertnes maisjumi

Gloria ir lietojams tvertnes maisjumos ar insekticdiem un augstas kvalittes (heltu formas) mikroelementu mslojumiem. Gatavojot maisjumus tvertn, stingri jievro attiecgo prepartu razotjfirmu ieteikumi. Saubu gadjum konsultjieties ar firmas prstvi vai preparta izplattju.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

66

Fungicds

Infinito

darbgs vielas: propamokarbs 523,8 g/l (propamokarba hidrohlords 625 g/l) fluopikolds 62,5 g/l Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: suspensijas koncentrts 0,5 un 10 litri 0302 2 un 3

Iedarbba

Prepartam piemt izteikti spcga aizsargjosa iedarbba. To nodrosina jaun darbg viela fluopikolds, kas ir jaunas misks klases preparts ar atsirgu iedarbbu nek ldz sim lietots darbgs vielas. Infinito ir ar neliela rstjosa iedarbba, k ar antisporulanta aktivitte ­ ierobezo sporu veidosanos un sporulciju, k ar sporu dgsanu.

Lietosanas laiks un devas

Kartupei ­ kartupeu lakstu puve (Phytophthora infestans) Apstrdes ar Infinito jveic profilaktiski, iekaujot prepartu kartupeu lakstu puves ierobezosanas programm. Smidziniet pirms

guri segts platbs un atklt lauk ­ guru nest miltrasa (Pseudoperonospora cubensis) Aizsargjosas apstrdes jveic ar 10 dienu intervlu. Apstrdes laiks ­ snu dzinumu attstbas skums, ldz visi augi nobriedusi (AS 21­89). 67

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Sistmas iedarbbas preparts paredzts kartupeu aizsardzbai pret kartupeu lakstu puvi (Phytophthora infestans) uz lapm, stubljiem un bumbuiem, k ar drzeu aizsardzbai (lauka guri un siltumncas guri, galvikposti, puravi) pret nestajm miltrasm (Peronospora spp., Pseudoperonospora spp.).

slimbas pirmo pazmju pardsans, vadoties pc klimatiskajiem apstkiem vai prognozm par lakstu puves izplatbas skumu. Silts un mitrs laiks veicina lakstu puves izplatbu. Lietojot Infinito k dau no pilnas kartupeu lakstu puves ierobezosanas programmas, tiks ierobezota ar lakstu puves infekcija uz kartupeu bumbuiem pc razas novksanas. deva ir 1,2­1,6 l/ha, intervls starp apstrdm ir 7­12 dienas atkarb no slimbas izplatbas intensittes. Ja slimbas intensitte ir palielinta vai riska faktori infekcijai ir augsti, jizvlas lielka deva un jsamazina intervli starp apstrdm. Kartupeu lauki, kas tiek papildus laistti, uzskatmi par pastiprinta slimbu infekcijas riska stdjumiem. darba sidruma patris ­ 200­400 l/ha. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 4. nogaidsanas laiks ­ 7 dienas.

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Infinito

deva ­ 1,6 l/ha atklt lauk, 0,14% darba sdums segts platbs. darba sidruma patris ­ 500­700 l/ha atklt lauk atkarb no augu garuma, 500­1400 l/ha, 5­14 l/100 m2 segts platbs atkarb no augu garuma. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 3. nogaidsanas laiks ­ 3 dienas atklt lauk, 1 diena segts plaltbs. galvikposti ­ krustziezu nest miltrasa (Peronospora parasitica) Aizsargjosas apstrdes jveic ar 10­14 dienu intervlu. Apstrdes laiks ­ attstjusies tres st lapa, ldz kpostu galva sasniegusi sirnei raksturgo izmru, formu un stingrbu (AS 13­49). deva ­ 1,6 l/ha. Ieteicams darba sidrumam pievienot virsmas aktvo vielu, lai smidzinjums labk saglabtos uz augu lapm. darba sidruma patris ­ 300­600 l/ha. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 3. nogaidsanas laiks ­ 14 dienu. Puravi ­ puravu nest mitrasa (Phytophthora porri) Aizsargjosas apstrdes jveic ar 14­21 dienas intervlu. Apstrdes laiks ­ lapu pamatne sk uzbriest un pagarinties ldz stadijai, kad stubljs sasniedzis 70% no plnot garuma un diametra (AS 41­47). deva ­ 1,6 l/ha. Ieteicams darba sidrumam pievienot virsmas aktvo vielu, lai smidzinjums labk saglabtos uz augu lapm. darba sidruma patris ­ 300­600 l/ha. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 2. nogaidsanas laiks ­ 14 dienu. bezlietus periods ­ 1 stunda, nodrosinot, ka darba sidrums uz lapu virsmas ir nozuvis.

efektivitti ietekmjosie faktori

Nelietojiet Infinito si pirms lietus vai mkslgs laistsanas. Apstrdjiet, kad augu lapas ir sausas. Nodrosiniet, lai darba sidrums kvalitatvi prklj visas augu lapas. Ja kartupeos lakstu puves infekcija ir jau vizuli pamanma, fungicda iedarbba samazins. Sdos apstkos nav ieteicams lietot Infinito.

darba sidruma sagatavosana

Infinito var izsmidzint ar ar muguras smidzintju. Darba sidruma sagatavosana: ja kartupeiem lietos devu 1,2 l/ha, darba sidrumu sagatavo, sajaucot 0,03 l Infinito ar 10 l dens, apstrdjot 250 m²; ja kartupeiem vai drzeiem lietos devu 1,6 l/ha, darba sidrumu sagatavo, sajaucot 0,04 l Infinito ar 10 l dens, apstrdjot 250 m²; lai pagatavotu 0,14% darba sdumu, sajauc 14 ml Infinito ar 10 l dens.

tvertnes maisjumi

Infinito var lietot tvertnes maisjumos ar citiem augu aizsardzbas ldzekiem, piemram, insekticdu Proteus, un mikroelementu mslosanas ldzekiem. Jievro, ka, izmantojot vairku produktu tvertnes maisjumus, ir palielints augu stresa risks, it pasi, ja apstrde tiek veikta augiem nelabvlgos laika apstkos, piemram, karstum, sausum.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

68

Fungicds

Input

darbgs vielas: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: protiokonazols 160 g/l spiroksamns 300 g/l emulsijas koncentrts 5 litri 0266 2

Iedarbba

Prepartam piemt gan aizsargjosas pasbas ­ lieto pirms slimbas pardsans (pc prognozes) ­, gan ar rstjosas pasbas ­ lieto, pardoties slimbas pirmajm pazmm.

Iedarbbas spektrs

Ziemas un vasaras kviesi stiebra pamatnes slimbas: acsveida plankumainba jeb stiebru lsana (Pseudocercosporella herpotrichoides) saku kakla puve jeb rizoktonioze (Rhizoctonia cerealis) Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum)

69

pieLikumi

Ziemas un vasaras miezi stiebra pamatnes slimbas: acsveida plankumainba jeb stiebru lsana (Pseudocercosporella herpotrichoides) saku kakla puve jeb rizoktonioze (Rhizoctonia cerealis) Lapu slimbas: miltrasa (Erysiphe graminis) pundurrsa (Puccinia hordei) miezu lapu tklplankumainba (Pyrenophora teres) gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis)

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Plasa spektra sistmas iedarbbas rstjoss un aizsargjoss fungicds stiebra pamatnes, lapu un vrpu slimbu apkarosanai un ierobezosanai ziemas un vasaras kviesu, tritikles, rudzu, ziemas un vasaras miezu sjumos.

kviesu lapu dzeltenplankumainba (Drechslera tritici repentis) miltrasa (Erysiphe graminis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp. ­ F. graminearum, F. culmorum, F. avenaceum, Monographella nivalis) vrpu plksu pelkplankumainba (Septoria nodorum) miltrasa (Erysiphe graminis)

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

basta Input

150 s.k.

Lietosanas deva

deva ir 0,8­1,0 l/ha. Stiebra pamatnes slimbu un vrpu fuzariozes kontrolei rekomend pilnu devu ­ 1,0 l/ha.

Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp., Monographella nivalis) miltrasa (Erysiphe graminis) rudzi Lapu slimbas: miltrasa (Erysiphe graminis) gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp., Monographella nivalis) miltrasa (Erysiphe graminis) tritikle stiebra pamatnes slimbas: acsveida plankumainba jeb stiebru lsana (Pseudocercosporella herpotrichoides) saku kakla puve jeb rizoktonioze (Rhizoctonia cerealis) Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) kviesu lapu dzeltenplankumainba (Drechslera tritici repentis) miltrasa (Erysiphe graminis) gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp., Monographella nivalis) vrpu plksu plankumainba (Septoria nodorum) miltrasa (Erysiphe graminis)

Lietosanas laiks

Stiebra pamatnes slimbu kontrolei ­ graudaugu cerosanas fzes beigs ­ stiebrosanas fzes skum ldz otr mezgla attstbas stadijai (AS 30­32). Lietojot agrk vai vlk attstbas stadij, stiebra pamatnes slimbas netiks labi kontroltas. Lapu slimbu kontrolei ­ pirms pirmo slimbas pazmju pardsans vai, vlkais, pardoties pirmajm slimbas pazmm, kviesu, rudzu un tritikles sjumos ­ skot ar graudaugu cerosanas fzes beigm ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 30­69), miezu sjumos ­ skot ar graudaugu cerosanas fzes beigm ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 30­61). Vrpu slimbu kontrolei ­ kviesu, rudzu un tritikles sjumos ­ skot ar graudaugu vrposanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 51­69), miezu sjumos ­ skot ar graudaugu vrposanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 51­61). Lai maksimli efektvi kontroltu vrpu fuzariozi, ieteicams apsmidzint sjumus profilaktiski slimbas attstbai labvlgos laika apstkos, skot ar vrposanas fzes beigm, ziedsanas skumu ldz ziedsanas beigm kviesu, rudzu un tritikles sjumos (AS 59­69), miezu sjumos ­ ldz ziedsanas skumam (AS 59­61).

70

basta Input

blakusiedarbba

150 s.k.

tvertnes maisjumi

Input drkst lietot tvertnes maisjumos ar citiem fungicdiem, herbicdiem, insekticdiem, augu augsanas regulatoriem un sidrajiem mikroelementu (heltu formas) mslojumiem, vadoties pc augu aizsardzbas ldzeku jauksanas tabulm. Veidojot tvernes maisjumu, Input ieteicams sdint pirmo, ja nav specilas nordes par partnerpreparta maissanas krtbu.

Iedarbbas ilgums

Iedarbbas laika garums atkargs galvenokrt no slimbu intensittes, lietots devas un smidzinjuma kvalittes. Input iedarbbas laiks ir vismaz trs ldz cetras nedas. Ja Input tiks lietots k viengais fungicds, ieteicams lietot lielko devu, lai iedarbbas laiks btu maksimli gars. maksimlais apstrzu skaits ­ 2. optimls darba sidruma daudzums ­ 200­400 l/ha. bezlietus periods ­ 30 mintes. nogaidsanas laiks ­ 42 dienas.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

71

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Lietojot Input cerosanas fzes beigs ­ stiebrosanas fzes skum ldz otr mezgla attstbas stadijai (AS 30­32) devu 1,0 l/ha, bs blakusietekme uz parasto saku puvi (Fusarium spp.).

Herbicdi

Miniml gaisa temperatra dienas laik, kad tiek veikta apstrde, miltrasas un stiebra pamatnes slimbu kontrolei ir 5 °C, prjo lapu slimbu kontrolei ­ 12 °C.

kodnes

Fungicds

Previcur Energy

darbgs vielas: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: propamokarbs 530 g/l fosetils 310 g/l sstoss koncentrts 1 litrs 0224 2 un 3

Previcur Energy ir sistmas iedarbbas aizsargjoss un rstjoss fungicds tomtu, guru, piparu, kpostu (galvikpostu, ziedkpostu, lapu kpostu), saltu, krsumaugu dstu un jauno augu aizsardzbai pret saku un stublju puvm (Pythium spp., Peronospora spp., Phytophotora spp.), kas infic augus caur augsni. Previcur Energy iedarbojas ar uz nestajm miltrsm (Peronospora spp., Bremia lactucae), kas infic saltus, redsus, pipargursus un krsumaugus uz lapm.

augu augsanu un vizuli novrojama k "zasanas efekts". Paaugstins augu izturba mazk labvlgos vides un augsanas apstkos.

Lietosana

Previcur Energy var lietot trs dazdos veidos. Laistsanas sistm Produkts tiek izsdints tvertn ar laistmo deni. Gatavais darba sidrums tiek lietots, laistot ar lejkannu vai ar specilm laistsanas iekrtm. Sdas apstrdes tiek veiktas, kad augu sklas ir iestas augsn, konteineros, specilajs dstu kasets vai plves tuneos. Pilienu sistm Produkts tiek izsdints tvertn ar laistmo deni vai mslosanas sidrumu un pa specilm pievadcaurultm nogdts ldz katra auga saknm vai auga pamatnei. Sd sistm Previcur Energy tiekt lietots gan siltumncs, gan atklt lauk. Ar siem abiem apstrdes veidiem var ierobezot saku un stublju puves, kas infic augus caur augsni.

Iedarbba

Fosetilam ir sistmiska iedarbba. Pa auga vadaudu sistmu tas virzs gan augsanas virzien, gan pretji ­ saku virzien. Propamokarbs tiek uzemts augos gan caur lapm, gan caur saku sistmu. Tas samazina snes miclija augsanu, stipri samazina sporangija un zoosporu veidosanos. Propomokarbs blo biomisks sintzes membrns, ldz ar to neaujot slimbu ierosintjiem vairoties aug. Aug tas virzs akropetli ­ augsanas virzien. Previcur Energy stimul dstu apsakosanos. Tdjdi veidojas spcgka un zarotka saku sistma, kas veicina 72

basta 150 s.k. Previcur Energy

Smidzinot uz augu lapm Sis lietosanas veids ir paredzts augu aizsardzbai pret nestajm miltrasm, kas infic lapas. Preparta lietosana juzsk profilaktiski, kad novrojami slimbu attstbai labvlgi apstki. Lietojiet ne vlk k ldz pirmo slimbas simptomu pardsans brdim. Augstas produkta efektivittes nodrosinsanai ir btiski, lai augu virsma tiek vienmrgi noklta ar darba sidrumu. Pilienu sistm produkta deva tiek sdinta den vai mslosanas sidrum t, lai dens/sidruma patris ir 1000­3000 l/ha. Patris saistts ar sidruma padeves daudzumu lietotaj pilienu sistm. Smidzinot uz augu lapm: veidojot darba sidruma maisjumu ar deni, pusi no nepieciesam dens daudzuma iepildiet tvertn. Iesldzot maistju, pievienojiet nepieciesamo Previcur Energy daudzumu. Pievienojiet atlikuso deni un visu krtgi samaisiet. 100 m2 platbas apsmidzinsanai vidji nepieciesami 6 l dens, kam jpievieno 25 ml Previcur Energy. bezlietus periods ­ 1 stunda, ldz lapu virsma ir sausa.

darba sidruma sagatavosana un smidzinsana

Laistsanas sistm produkts tiek izsdints tvertn ar laistmo deni. Ja produkta deva ir 3 ml/m2 un dens patriam jbt 20 000 l/ha, jsagatavo 0,15% koncentrcijas darba sidrums, tas ir, 150 ml Previcur Energy uz 100 l dens. Ja produkta deva ir 6 ml/m2 un dens patriam jbt 20 000 l/ha, jsagatavo 0,3% koncentrcijas darba sidrums, tas ir, 300 ml Previcur Energy uz 100 l dens. Laistot ar lejkannu: ja produkta deva ir 3 ml/m2 un dens patriam jbt 2 l/m2, tad 5 m2 platbas aplaistsanai nepieciesams 10 l dens samaist ar 15 ml Previcur Energy, kas ir 0,15% koncentrcijas darba sidrums;

tvertnes maisjumi

Previcur Energy var lietot tvertnes maisjumos kop ar citiem augu aizsardzbas ldzekiem un papildmslojumu. Mslosanas ldzekiem jbt ne vairk k 0,15% koncentrcij.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

73

pieLikumi

ja produkta deva ir 6 ml/m2 un dens patriam jbt 2 l/m2, tad 5 m2 platbas aplaistsanai nepieciesams 10 l dens samaist ar 30 ml Previcur Energy, kas ir 0,3% koncentrcijas darba sidrums.

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

basta 150 s.k. Previcur Energy

Lietosanas devas un laiks

Apstrdjam kultra Kaitgais organisms Preparta deva darba s. koncen trcija Apstrdes laiks, nordjumi, piezmes

Kpostu dsti (galvikposti, ziedkposti, lapu kposti) segts platbs

Saku un stublju puves (Pythium spp., Phytophthora spp.)

3 ml/m2

0,15%

Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai; intervls 7­10 dienas. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20 000 l/ha). Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20 000 l/ha). Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai; intervls 7­10 dienas. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20 000 l/ha). + Lieto pilienu sistm. Apstrdi sk pc dstu prstdsanas; intervls 10­15 dienas. Darba sidruma patris: 1000­3000 l/ha.

6 ml/m2

0,3%

tomti, guri segts platbs (audzjot augsn)

Saku un stublju puves

3 ml/m2

0,15%

Pirm apstrde: 0,1 ml/m2 Otr apstrde: 0,3 ml/m2 tomti, guri segts platbs (audzjot akmens vat) Saku un stublju puves 3 ml/m2 0,15%

Pirm apstrde: 0,1 ml/m2 Otr ldz ceturt apstrde: 0,1­0,3 ml/m2

Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai; intervls 7­10 dienas. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20 000 l/ha). + Lieto pilienu sistm. Apstrdi sk pc dstu prstdsanas; intervls 10­15 dienas. Treso apstrdi veic, kad augi sk razot. Pdj apstrde pc 7 dienm. Darba sidruma patris: 1000­3000 l/ha.

74

basta 150 s.k. Previcur Energy

Apstrdjam kultra Kaitgais organisms Preparta deva darba s. koncen trcija Apstrdes laiks, nordjumi, piezmes

Pipari segts platbs (audzjot augsn)

Saku un stublju puves

Pirm apstrde: 6 ml/m2 Otr apstrde: 3 ml/m2 0,3 ml/m2

0,3%

0,15%

Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai; intervls 7­10 dienas. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20 000 l/ha). +

Pipari segts platbs (audzjot akmens vat)

Saku un stublju puves

Pirm apstrde: 6 ml/m2 Otr apstrde: 3 ml/m2 0,1­0,3 ml/m2

0,3%

0,15%

Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai; intervls 7­10 dienas. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20 000 l/ha). + Lieto pilienu sistm. Apstrdi sk pc dstu prstdsanas, intervls 10­15 dienas. Treso apstrdi veic, kad augi sk razot. Pdj apstrde pc 7 dienm. Darba sidruma patris: 1000­3000 l/ha.

Nest miltrasa (Bremia lactucae)

2,5 l/ha

Smidzinot uz augu lapm. Skot ar augu 2 lapu attstbu ldz pilngai lapu masas izaugsanai (AS 12­49); intervls starp apstrdm 15 dienas. dens patris 400­1000 l/ha. Smidzinot uz augu lapm. Skot ar augu 2 lapu attstbu ldz pilngai saknes izaugsanai (AS 12­49); intervls starp apstrdm 7­10 dienas. dens patris: 500­1000 l/ha.

redsi segts platbs

Krustziezu nest miltrasa (Peronospora parasitica)

2,5 l/ha

75

pieLikumi

augsanas reguLators

Salti segts platbs

Saku un stublju puves

3 ml/m2

0,15%

Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai; intervls 7­10 dienas. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20 000 l/ha). +

insekticdi Limacds

Fungicdi

Lieto pilienu sistm. Apstrdi sk pc dstu prstdsanas; intervls 10­15 dienas. Darba sidruma patris: 1000­3000 l/ha.

Herbicdi

kodnes

basta 150 s.k. Previcur Energy

Apstrdjam kultra Kaitgais organisms Preparta deva darba s. koncen trcija Apstrdes laiks, nordjumi, piezmes

Pipargursi atklt lauk

Guru nest miltrasa (Pseudoperonospora cubensis)

2,5 l/ha

Smidzinot uz augu lapm. Skot ar augu 2 lapu attstbu ldz 50% no augiem ir nogatavojusies (AS 12­85); intervls starp apstrdm 7 dienas. dens patris: 600 l/ha. 0,15% Pirmais lietosanas veids Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai; intervls 7­10 dienas. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20 000 l/ha). otrais lietosanas veids Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai; intervls 7­10 dienas. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20 000 l/ha). + Lieto pilienu sistm. Apstrdi sk pc dstu prstdsanas; intervls 10­15 dienas. Darba sidruma patris: 1000­3000 l/ha. 0,15% tresais lietosanas veids Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai; intervls 7­10 dienas. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20 000 l/ha). + Smidzinot uz augu lapm. Skot ar augu 2 lapu attstbu ldz pilnai ziedsanai (AS 12­65); intervls starp apstrdm 15 dienas. dens patris: 400­1000 l/ha.

Krsumaugi segts platbs

Saku un stublju puves

3 ml/m2

Saku un stublju puves (Pythium spp., Phytophthora spp., Fusarium spp.)

3 ml/m2

0,15%

0,3

ml/m2

Saku un stublju puves

3 ml/m2

Nests miltrasas

2,5 l/ha

76

basta 150 s.k. Previcur Energy

Apstrdjam kultra Kaitgais organisms Preparta deva darba s. koncen trcija Apstrdes laiks, nordjumi, piezmes

Krsumaugi atklt lauk

Saku un stublju puves

0,3 ml/m2

Pirmais lietosanas veids Lieto pilienu sistm. Apstrdi sk pc dstu prstdsanas; intervls 10­15 dienas. Darba sidruma patris: 1000­3000 l/ha. otrais lietojuma veids Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai; intervls 7­10 dienas. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20000 l/ha). + Smidzinot pa augu lapm. Skot ar augu 2 lapu attstbu ldz pilnai ziedsanai (AS 12­65); intervls starp apstrdm 15 dienas. dens patris: 400­1000 l/ha. 0,15% Lieto laistsanas sistm. Apstrde pc sjas ldz kultraugu sadgsanai; intervls 7­10 dienas. Darba sidruma patris: 2 l/m2 (20 000 l/ha). + Smidzinot uz augu lapm. Skot ar augu 2 lapu attstbu ldz pilnai ziedsanai (AS 12­65); intervls starp apstrdm 15 dienas. dens patris: 400­1000 l/ha.

Krsumaugi atklt lauk

Saku un stublju puves

3 ml/m2

0,15%

Nests miltrasas

2,5 l/ha

Krsumaugi segts platbs vai atklt lauk

Saku un stublju puves

3 ml/m2

Nests miltrasas

2,5 l/ha

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

77

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Fungicds

Prosaro

darbgs vielas: protiokonazols 125 g/l tebukonazols 125 g/l preparts satur N, N dimetildeknamdu Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. emulsijas koncentrts 5 litri 0276

reistrcijas klase: 2

Sistmas iedarbbas rstjoss un aizsargjoss fungicds lapu un vrpu slimbu apkarosanai un ierobezosanai ziemas un vasaras kviesu, ziemas un vasaras miezu, rudzu, tritikles, auzu, k ar ziemas un vasaras rapsa sjumos.

Iedarbba

Prepartam piemt gan aizsargjosas pasbas ­ lieto pirms slimbas pardsans (profilaktiski), gan ar rstjosas pasbas ­ lieto, pardoties slimbas pirmajm pazmm.

Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp. ­ F. graminearum, F. culmorum, F. avenaceum, Monographella nivalis) vrpu plksu pelkplankumainba (Septoria nodorum) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) Ziemas un vasaras miezi Lapu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) pundurrsa (Puccinia hordei) dzelten rsa (Puccinia striiformis) miezu lapu tklplankumainba (Pyrenophora teres) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) labbu tumsbrn plankumainba (Bipolaris sorokiniana) Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp. ­ F. graminearum, F. culmorum, F. avenaceum, Monographella nivalis) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis)

Iedarbbas spektrs

Ziemas un vasaras kviesi Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) kviesu lapu dzeltenplankumainba (Drechslera tritici­repentis) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) 78

Prosaro

rudzi Lapu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp. ­ F. graminearum, F. culmorum, F. avenaceum, Monographella nivalis) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) tritikle Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) dzelten rsa (Puccinia striiformis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: vrpu fuzarioze (Fusarium spp. ­ F. graminearum, F. culmorum, F. avenaceum, Monographella nivalis) kviesu plksu plankumainba (Septoria nodorum) graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) Auzas Lapu slimbas: graudzu miltrasa (Erysiphe graminis) auzu vainagrsa (Puccinia coronata) auzu pelkplankumainba (Stagonospora avenae) Ziemas un vasaras rapsis krustziezu saus puve (Phoma lingam) krustziezu sausplankumainba (Alternaria brassicae) balt puve (Sclerotinia sclerotiorum) krustziezu gaisplankumainba (Pyrenopeziza brassicae) pelk puve (Botrytis cinerea)

graudaugi deva ir 0,75­1,0 l/ha. Lietosanas laiks: lapu slimbu kontrolei ­ pirms pirmo slimbas pazmju pardsans vai, vlkais, pardoties pirmajm slimbas pazmm, kviesu, rudzu un tritikles sjumos ­ skot ar graudaugu stiebrosanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 30­69), miezu un auzu sjumos ­ skot ar graudaugu stiebrosanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 30­61); vrpu slimbu kontrolei ­ kviesu, rudzu un tritikles sjumos ­ skot ar graudaugu vrposanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 51­69), miezu sjumos ­ skot ar graudaugu vrposanas fzes skumu ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 51­61). Lai maksimli efektvi kontroltu vrpu fuzariozi, ieteicams apsmidzint sjumus profilaktiski slimbas attstbai labvlgos laika apstkos, skot ar vrposanas fzes beigm ldz ziedsanas fzes beigm kviesu, rudzu un tritikles sjumos (AS 59­69) un miezu sjumos ­ skot ar graudaugu vrposanas fzes beigm ldz ziedsanas fzes skumam (AS 59­61). 79

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Lietosanas deva

Herbicdi

kodnes

Prosaro

Ja ir pastiprinti riska faktori vrpu fuzariozes infekcijai (nokrisi ziedsanas laik, prieksaugs graudaugi, samazinta augsnes apstrde), ieteicams lietot Prosaro 1,0 l/ha. Lietojot Prosaro vrpu fuzariozes kontrolei, bs blakusietekme uz melno sodrjumu (Cladosporium herbarum, Alternaria spp.). Ziemas un vasaras rapsis deva ir 1,0 l/ha. Lietosanas laiks: pret krustziezu gaisplankumainbu un sauso puvi apsmidziniet, pardoties pirmajm slimbas pazmm, skot ar rapsa 4 lapu stadiju ldz ziedsanas skumam (AS 13­60); pret krustziezu sausplankumainbu apsmidziniet, pardoties slimbas pirmajm pazmm, skot ar rapsa 4 lapu stadiju ldz ziedlapiu nobirsanas skumam (AS 13­65); pret balto puvi un pelko puvi apsmidziniet rapsa piln ziedsanas stadij, skoties ziedlapiu nobirsanai (AS 65). darba sidruma patris ­ graudaugiem 200­300 l/ha, rapsim 200­400 l/ha atkarb no zelmea augstuma. maksimlais apstrzu skaits augsanas period ­ graudaugiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim ­ 2 reizes. nogaidsanas laiks ­ graudaugiem 35 dienas, rapsim 56 dienas. miniml gaisa temperatra smidzinsanas laik ­ 12 °C. bezlietus periods ­ 30 mintes.

tvertnes maisjumi

Prosaro drkst lietot tvertnes maisjumos ar fungicdiem, herbicdiem, insekticdiem, minerlajiem mslosanas ldzekiem un augsanas regulatoriem. Gatavojot tvertnes maisjumus, jpievieno pdjais, ja nav specilas nordes par partnerpreparta jauksanas krtbu.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

80

Fungicds

Tilmor

darbgs vielas: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase:

JAun

umS

tebukonazols 160 g/l emulsijas koncentrts 5 litri 0353 2

Tilmor ir plasa spektra sistmas iedarbbas fungicds lapu un stublju slimbu apkarosanai un izplatbas ierobezosanai ziemas un vasaras raps.

Lietosanas laiks un devas

Pret krustziezu sauso puvi ziemas rapsi apsmidzina ruden, pardoties pirmajm slimbas pazmm. Apstrd, skot no rapsa cetru lapu stadijas (AS 14). deva ­ 0,8­1,2 l/ha. Augstko devu ieteicams lietot slimbas augsta riska gadjum ­ mitri laika apstki, augu sek rapsis sts atkrtoti ar mazku intervlu nek cetri gadi, iemga sirne. Lai pastiprintu iedarbbu pret sauso puvi, iespjams veikt atkrtotu apstrdi pavasar. Apstrd no stublja veidosans fzes beigm (izveidojusies pieci starpmezglu posmi) ldz ziedpumpuru attstbas fzes vidum (AS 39­55), kad augi ir 30­50 cm augsti. deva ­ 1,0 l/ha. Vasaras rapsi apsmidzina, pardoties pirmajm slimbas pazmm, ­ no rapsa cetru lapu stadijas ldz ziedpumpuru attstbas fzes vidum (AS 14­55). deva ­ 1,0 l/ha.

Iedarbba

Prepartam piemt gan aizsargjosas pasbas, tpc to lieto pirms slimbas pardsans (profilaktiski), gan ar rstjosas pasbas ­ lieto, pardoties slimbas pirmajm pazmm.

Iedarbbas spektrs

Tilmor lieto pret sdm rapsu slimbm: krustziezu saus puve (Phoma lingam), krustziezu sausplankumainba (Alternaria brassicae), balt puve (Sclerotinia sclerotiorum), krustziezu gaisplankumainba (Pyrenopeziza brassicae), pelk puve (Botrytis cinerea).

81

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

protiokonazols 80 g/l

kodnes

Tilmor

Pret krustziezu gaisplankumainbu un sausplankumainbu apsmidzina, pardoties pirmajm slimbas pazmm. Apstrd no rapsa cetru lapu stadijas (ziemas rapsim jau ruden) ldz ziedsanas skumam (AS 14­60). deva ­ 0,8­1,0 l/ha. Sausplankumainbu ierobezo galvenokrt ziedsanas laik (AS 62­65), lai kontroltu slimbas izplatbu ar uz pksteiem. Pret balto puvi un pelko puvi apsmidzina no rapsa ziedsanas skuma ldz pilnai ziedsanas stadijai, skoties ziedlapiu nobirsanai (AS 62­65). deva ­ 1,0 l/ha. darba sidruma patris ­ 200­400 l/ha atkarb no zelmea augstuma. maksimlais apstrzu skaits augsanas period ­ 2 reizes. nogaidsanas laiks ­ 56 dienas. bezlietus periods ­ 1 stunda, ldz lapu virsma ir sausa. miniml gaisa temperatra smidzinsanas laik ­ 12 °C.

tvertnes maisjumi

Tilmor drkst lietot tvertnes maisjumos kop ar fungicdiem, herbicdiem, insekticdiem, minerlajiem mslosanas ldzekiem. Gatavojot tvertnes maisjumus, Tilmor jpievieno pdjais, ja nav specilas nordes par partnerpreparta jauksanas krtbu. Gatavojot maisjumus tvertn, stingri ievrojiet attiecgo prepartu razotjfirmu ieteikumus un prliecinieties par attiecgs kultrauga sirnes jutgumu. Neskaidrbu gadjumos konsultjieties ar razotjfirmas Bayer CropScience prstvjiem.

Piezmes

Ruden

veikts smidzinjums 4­8 lapu stadij pret slimbm uzlabo kultrauga ziemcietbu. Lietojot Tilmor ruden ziemas rapsa sjumos, kad ir salnu periods, rapsa lapas var krsoties violet krs, kas vlk izzd, neietekmjot augu prziemosanu un razu.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

82

Fungicds

Zantara

darbgs vielas: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: biksafns 50 g/l

JAun

umS

tebukonazols 166 g/l emulsijas koncentrts 5 litri un 15 litri 0374 2

Iedarbba

Prepartam piemt gan aizsargjosas pasbas, tpc to lieto pirms slimbas pardsans (profilaktiski), gan ar rstjosas pasbas ­ lieto, pardoties slimbas pirmajm pazmm. Zantara satur divas darbgs vielas: pilngi jaunu darbgo vielu biksafnu, kas pieder pie karboksamdu klases un ir loklas sistmas iedarbbas darbg viela. Biksafns ir oti efektvs pret kviesu lapu pelkplankumainbu un miezu lapu tklplankumainbu; pret prjm slimbm tam ir laba efektivitte; tebukonazolu, kas ir triazolu grupas fungicds ar sistmas iedarbbu un tirg labi pazstams k fungicds Folikrs 250 e.. Apvienojot abas darbgs vielas, ir iegta augstka un spcgka efektivitte pret ekonomiski svargkajm graudaugu slimbm.

Ziemas un vasaras miezi Lapu slimbas: miezu lapu tklplankumainba (Pyrenophora teres) graudzu miltrasa (Blumeria graminis) pundurrsa (Puccinia hordei) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) Vrpu slimbas: graudzu miltrasa (Blumeria graminis) 83

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicds Zantara ir plasa spektra sistmas iedarbbas fungicds lapu un vrpu slimbu apkarosanai un izplatbas ierobezosanai ziemas un vasaras kviesos, ziemas un vasaras miezos, rudzos un tritikl.

Iedarbbas spektrs

Ziemas un vasaras kviesi Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Leptosphaeria nodorum) kviesu lapu dzeltenplankumainba (Drecshlera tritici repentis) graudzu miltrasa (Blumeria graminis) brn rsa (Puccinia recondita) dzelten rsa (Puccinia striiformis) Vrpu slimbas: kviesu plksu plankumainba (Leptosphaeria nodorum) graudzu miltrasa (Blumeria graminis)

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Zantara

rudzi Lapu slimbas: graudzu miltrasa (Blumeria graminis) stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) brn rsa (Puccinia recondita) Vrpu slimbas: graudzu miltrasa (Blumeria graminis) tritikle Lapu slimbas: kviesu lapu pelkplankumainba (Septoria tritici) kviesu plksu plankumainba (Leptosphaeria nodorum) kviesu lapu dzeltenplankumainba (Drecshlera tritici repentis) graudzu miltrasa (Blumeria graminis stiebrzu gredzenplankumainba (Rhynchosporium secalis) brn rsa (Puccinia recondita) dzelten rsa (Puccinia striiformis) Vrpu slimbas: vrpu plksu plankumainba (Leptosphaeria nodorum) graudzu miltrasa (Blumeria graminis) Miezu sjumos ­ no graudaugu cerosanas fzes beigm ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 30­61). Vrpu slimbu kontrolei: kviesu, rudzu un tritikles sjumos ­ no graudaugu vrposanas fzes skuma ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 51­69). Miezu sjumos ­ no graudaugu vrposanas fzes skuma ldz graudaugu ziedsanas skumam (AS 51­61). Ja ziemas kviesos, vasaras kviesos un tritikl apstrde ar Zantara tiek veikta no graudaugu vrposanas fzes beigm ldz ziedsanas fzes beigm (AS 59­69), ir papildu ietekme uz vrpu fuzariozi (Fussarium spp., Monographella nivalis).

Iedarbbas laiks

Iedarbbas laiks atkargs no slimbu intensittes, lietots devas un smidzinjuma kvalittes. Fungicda Zantara iedarbbas laiks ir vismaz 3­4 nedas. Ja Zantara tiks smidzints k viengais fungicds, lietojiet augstko devu, lai iedarbbas laiks btu maksimli ilgs. darba sidruma patris ­ 200­400 l/ha. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 2. bezlietus periods ­ 1 stunda, ldz augu lapas ir nozuvusas. nogaidsanas laiks ­ 35 dienas.

Lietosanas deva

deva ir 0,9­1,2 l/ha ­ lapu un vrpu slimbu kontrolei.

Lietosanas laiks

Lapu slimbu kontrolei ­ pirms pirmo slimbas pazmju pardsans vai, vlkais, ldz ar pirmo slimbas pazmju pardsanos. Kviesu, rudzu un tritikles sjumos ­ no graudaugu stiebrosanas skuma ldz graudaugu ziedsanas beigm (AS 30­69).

tvertnes maisjumi

Fungicdu Zantara var lietot tvertnes maisjumos kop ar citiem augu aizsardzbas ldzekiem un sidrajiem mikroelementu mslojumiem.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

84

insekticds

Decis Mega

darbg viela: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: deltametrns 50 g/l emulsija den 1 litrs un 5 litri 0310 2

Iedarbba

Decis Mega ir insekticds, kam piemt izteikti tra skuma iedarbba un ilgstosa 7­10 dienu (atkarb no kaitku invzijas un laika apstkiem) kultraugu aizsardzba. Prepartam ir spcga un noturga smaka, kas aizbaida potencilos kaitkus. Decis Mega formulcija satur virsmas aktvo vielu, tpc papildus t nav jpievieno. Decis Mega ir saudzjoss un nekaitgs kultraugam viss t attstbas stadijs.

Lietosana

Apstrdi veic, pardoties kaitkiem vai ievrojot pirmos bojjumus. Steidzami jsmidzina ar Deci Mega, ja ir prsniegts kaitku kaitguma slieksnis.

85

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Plasa spektra insekticds ­ sinttiskais piretrods, kam piemt gan kontakta iedarbba, gan ar iedarbba caur kaitka zarnu traktu. Smidzinms pret kaitkiem daudzs lauka kultrs, augu kokiem un krsumaugiem atklt lauk.

Laputis. Uz katra tres auga atrod 3­5 laputis vai to kpurus. Uz katra graudauga cerosanas laik atrod 0,6­1 kaitka olu. Labbu spradza masveida savairosans gadjum, ja labbas dgsanas un pirmo lapu veidosans period ir sauss un silts laiks. Ja biesu dgstu fz saus un silt laik uz 1 m2 var atrast 6­10 biesu spradza vai biesu kapraca vaboles. Pret kartupeu lapgrauzi apstrdi veic, kad pieaugusas vaboles invadjusas 5­8% ceru. Krustziezu spradza apkarosana juzsk, ja uz katra otr rapsa auga atrod pa vienam spradzim. Apskate jveic jau agr dgstu stadij, lai nepalaistu garm kaitguma robezslieksni. Spradzi dazkrt vairk atrodami lielu lauku mals nek vid. Tad izdevga ir tikai lauka malu apstrde ar Deci Mega. Krustziezu spdulis atrodams rapsa ziedu rozesu veidosans laik. Tas atrodas uz pumpuru aizmetiem. Smidzinjums ar Deci Mega juzsk, kad uz 1 m2 atrasti 1­2 spdui. Skoties rapsa ziedsanai, kaitguma slieksnis ir augstks ­ 5­6 spdui/m2.

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Decis Mega

Lietosana

Apstrdjam kultra Ziemas un vasaras kviesi, ziemas un vasaras miezi, tritikle, rudzi, auzas Kaitgais organisms deva, l/ha nogaidsanas laiks, dienas

Tripsi (Thysanoptera), labbu lapgrauzi (Oulema spp.), kviesu stiebru pangodis (Haplodiplosis equestris), kviesu dzelten zlapsene (Pachynematus clitellatus) Laputis (Aphididae)

0,125­0,15

20

0,15 0,15 20

Ziri, pupas

Svtrainais ziru smecernieks (Sitona lineatus), ziru tinji (Laspeyresia spp.), ziru laputs (Acyrthosiphon pisum), pupu laputs (Aphis fabae) Spradzi (Phyllotreta spp), krustziezu spdulis (Meligethes aeneus), smecernieki (Ceuthorhynchus spp.), krustziezu pksteu pangodis (Dasineura brassicae) Kartupeu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata) Kpostu baltenis (Pieris brassicae), rceu baltenis (Pieris rapae), kpostu pcte (Mamestra brassicae), krustziezu spradzi (Phyllotreta spp.), laputis (Aphididae) Burknu musa (Psila rosae) Cikdes (Eupteryx collina) Laputis (Aphididae) Laputis (Aphis pomi, Dysaphis devecta, Anuraphis subterranea), lapu tinji (Archips rosana, Tmetocera ocellana, Argyroploce variegana), beu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum), bolu tinjs (Cydia pomonella), bolu zlapsene (Hoplocampa testudinea)

Ziemas un vasaras rapsis

0,125­0,15

20

Kartupei galvikposti, ziedkposti, brokoi, ki

0,1­0,15 0,125­0,15

20 14

burkni Krsumaugi atklt lauk beles, bumbieres

0,15 0,15 0,25 0,15­0,25

30 ­

30

86

Decis Mega

darba sidruma sagatavosana

Piepildiet tvertni ar pusi no paredzt dens daudzuma un, kad ieslgts maistjs, smidzintja tvertn lnm ielejiet nepieciesamo Decis Mega daudzumu, neizsldzot maistju, pievienojiet atlikuso dens daudzumu. darba sidruma patris: lauka kultrm ­ 200­400 l/ha, augu drzos, dekoratvajm kultrm ­ 500­1000 l/ha.

Deci Mega drkst jaukt tvertnes maisjum kop ar citiem augu aizsardzbas ldzekiem un papildmslojumu caur lapm. Gatavojot tvertnes maisjumu, Deci Mega pievienojiet pdjo.

bites un citi apputeksntji

bstams bitm. Lai aizsargtu bites un citus apputeksntjus, lietojiet pc plkst. 22.00 un pirms 5.00 viets, kur: ir ziedosi kultraugi un/vai ziedosas nezles; viets, kur bites aktvi mekl barbu.

efektivitti ietekmjosie faktori

Nesmidziniet slapjus augus. oti svargi ir vienmrgi nosmidzint augus ar darba sidrumu. Preparts labk iedarbojas, ja gaisa temperatra ir zemka par 20 °C. Tpc oti karsts diens apstrdi ieteicams izdart no rta vai ar dienas beigs. Pirms dekoratvo kultraugu apstrdes iesakm izdart izminjuma smidzinjumu uz daziem augiem, lai prbaudtu augu sugu/siru jutgumu pret prepartu. bezlietus periods ­ 1 stunda.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

87

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

tvertnes maisjumi

kodnes

insekticds

Proteus OD

darbgs vielas: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: tiakloprds 100 g/l deltametrns 10 g/l suspensijas koncentrts 1 un 5 litri 0275 2

Sistmas un kontakta iedarbbas insekticds kaitku apkarosanai kviesu, miezu, rudzu, tritikles, auzu, rapsa, kukurzas, biesu un kartupeu sjumos un stdjumos.

Iedarbba

Proteus OD ir plasa iedarbbas spektra insekticds, kurs satur divas darbgs vielas ar atsirgu iedarbbas veidu. Deltametrns ir kontakta iedarbbas darbg viela, kas saglabjas uz augu lapm. Tas momentni iedarbojas uz kaitkiem (nokdauna efekts), k ar samazina kaitku barosans intensitti, td veid aizsargjot augus no kaitku bojjumiem. Deltametrns iedarbojas uz kaitku nervu sistmu. Tiakloprds ir sistmas iedarbbas darbg viela, kas augos tiek uzemta ar lapu virsmu un prvietojas gan augsanas virzien, gan ar translaminri ­ cauri lapai uz ts apaksjo pusi. Tam piemt spcga kontakta un zarnu trakta iedarbba, un tas iedarbojas uz kaitku receptoru darbbu, kas ir citda nek piretrodiem. Proteus OD iedarbbas spektrs ir oti plass ­ vaboles (krta Coleoptera), taurii (krta Lepidoptera), vairkas divspru

(krta Diptera), viendspru (krta Homoptera) un tripsu (Thysanoptera) sugas. Apstrdi ieteicams veikt, pardoties kaitkiem vai pirmajm bojjumu pazmm. Pateicoties tiakloprda sistmas iedarbbai, Proteus OD darbbas laiks var bt pat ldz 3 nedm atkarb no kaitku invzijas intensittes.

od formulcijas prieksrocbas

Proteus OD ir veidots uz eas bzes un nesatur sdintjus. Tdjdi ir uzlabota produkta bioloisk iedarbba, mazka atkarba no vides apstkiem. Labka darba sdruma noturba uz lapas virsmas. Uzlabota lietus noturba. Labka izldzintba. Vieglka darbgo vielu ieksana augos. Ilgka iedarbba. Mazka atkarba no laika apstkiem ­ var lietot ar augst (30 °C) gaisa temperatr.

88

Proteus OD

Lietosana

Apstrdi veiciet, kaitkiem pardoties vai ievrojot pirmos bojjumus. Steidzami jsmidzina ar Proteus OD, ja ir prsniegts kaitku kaitguma slieksnis. Laputis. Uz katra tres auga atrod 3­5 laputis vai to kpurus. Uz katra graudauga cerosanas laik atrod 0,6­1 kaitka olu. Labbu spradza masveida savairosans gadjum, ja labbu dgsanas un pirmo lapu veidosans period ir sauss un silts laiks. Stiebrosanas skum uz katra graudauga atrodami 1­3 tripsi, bet stiebrosanas beigs ­ 8­12 tripsi. Ja biesu dgstu fz saus un silt laik uz 1 m2 var atrast 6­10 biesu spradza vai biesu kapraca vaboles. biesu musas kpuri boj cukurbiesu lapas to 2­6 sto lapu stadij. Atrodot musu olas vai kpurus, smidziniet ar Proteus OD. Pret kartupeu lapgrauzi apstrdi veiciet, ja lapgrauzi atrodami vis lauk, kpuri un vaboles apgrauzusas lapas katram piektajam augam 10­15% apmr. Krustziezu spradza apkarosana jsk, ja uz katra otr rapsa auga atrod pa vienam spradzim. Apskate juzsk jau agr dgstu stadij, lai nepalaistu garm kaitguma robezslieksni. Spradzi dazkrt vairk atrodami lielu lauku mals nek vid. Tad izdevga ir lauka malu apstrde ar pieskares ­ zarnu iedarbbas ­ insekticdu (piemram, Decis Mega). Krustziezu spdulis atrodams rapsa ziedu rozesu veidosans laik. Tas atrodas uz pumpuru aizmetiem. Smidzinjums ar Proteus OD jsk, kad uz 1 m2 atrasti 1­2 spdui. Skoties rapsa ziedsanai, kaitguma slieksnis ir augstks ­ 5­6 spdui/m2. Smecernieki japkaro, kad konstatta to aktva kustba. Stublju smecerniekam ziemas raps tas ir pavasar, atskoties veetcijai, bet pksteu smecernieki un krustziezu pksteu pangodis japkaro rapsa ziedsanas laik. Piezme Smidzinot Proteus OD rapsa sjumos aizsardzbai pret spradza bojjumiem, tiks aizsargti tie augi, kuri ir sadgusi vai dgst un insekticds tos prklj. Proteus OD neaizsarg augus, kuri nav sadgusi smidzinsanas laik.

bites un citi apputeksntji

Nesmidziniet ziedosus augus bisu lidosanas laik. Ja nepieciesams smidzint ziedosu rapsi vai citas kultras, apstrdi drkst veikt pc bisu ikdienas lidojuma beigm (no plkst. 22 ldz 5). Sis piesardzbas paskums jievro ar tad, ja apstrdjam platb ir ziedosas nezles. darba sidruma patris ­ 200­300 l/ha. bezlietus periods ­ 2 stundas. temperatra smidzinsanas laik ­ 10­30 °C.

tvertnes maisjumi

Proteus OD drkst jaukt tvertnes maisjum kop ar citiem augu aizsardzbas ldzekiem un dot papildmslojumu caur lapm. Gatavojot tvertnes maisjumu, Proteus OD pievienojiet pdjo. Neskaidrbu gadjumos konsultjieties ar firmas Bayer CropScience specilistiem.

89

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Proteus OD

Lietosana

Apstrdjam kultra Kaitgais organisms Preparta deva, l/ha 0,6­0,75

Ziemas kviesi, vasaras kviesi, ziemas miezi, vasaras miezi, rudzi, tritikle, auzas Kartupei

Laputis (Aphididae) Lapgrauzi (Oulema lichenis, Oulema melanopus) Tripsi (Thysanoptera) Spradzi (Phyllotreta spp.)

Kartupeu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata) Laputis (Aphididae)

0,5­0,75

0,6­0,75 0,6­0,75

Ziemas rapsis, vasaras rapsis

Krustziezu spdulis (Meligethes aeneus) Smecernieki (Ceuthorrhynchus spp. ­ C. quadridens, C. napi, C. pallidactylus, C. assimilis) Krustziezu pksteu pangodis (Dasyneurea brassicae) Laputis (Aphididae) Spradzi (Phyllotreta spp.) Laputis (Aphididae) Spradzi (Phyllotreta spp.) Biesu musa (Pegomyia hyoscyami) Laputis (Aphididae) Apiu svilnis (Ostrinia nubilalis)

bietes

0,6­0,75

Kukurza

0,6­0,75

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

90

Limacds

Mesurol

darbg viela: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: metiokarbs 20 g/kg smas granulas 5 kilogrami 0333 2

Preparts gliemezu izplatbas ierobezosanai ziemas un vasaras kviesu, ziemas un vasaras miezu, auzu, rudzu, tritikles, ziemas un vasaras rapsa sjumos un krsumaugos.

Iedarbba

Mesurol ir lietosanai gatavas smas granulas. Preparts labi pievilina gliemezus. Tas iedarbojas uz gliemezu nervu sistmu. Barojoties ar Mesurol, gliemezi vispirms kst hiperaktvi, tad pazaud muskuu tonusu, iemieg un aiziet boj. Produkts neizraisa gotu izdalsanos. Mesurol labi iedarbojas un ir noturgs jebkuros laika apstkos, ar zemas gaisa temperatras un augsta relatv gaisa mitruma apstkos.

Lietosanas laiks un veids

Mesurol ir limacds gliemezu ­ mkstgliemezu (Deroceras spp.) un kailgliemezu (Arion spp.) ­ izplatbas ierobezosanai.

91

pieLikumi

Gliemezu apkarosana pasi nepieciesama ziemas rapsa un ziemju graudaugu sjumos. Rapsa sjumiem kaitku invzija ir pasi bstama to dgsanas laik un drz pc uzdgsanas. Gliemezu strauju savairosanos veicina augsts gaisa mitrums un augsta gaisa temperatra, augsnes slikta irdinsana, augsne ar raupju struktru un liels daudzums augu atlieku. Piemrotkais laiks preparta izkaissanai ir pcpusdiena vai vakars. Ja kaitku ir oti daudz, preparts var bt apsts jau nkamaj rt pc izkaissanas. Sd gadjum, lai pasargtu sjumus no kaitku atkrtota uzbrukuma vai ilglaicga kaitjuma, jveic atkrtota apstrde pc 7 dienm. Lai sasniegtu labkus rezulttus, btiski ir nodrosint Mesurol vienmrgu izkaissanu augsnes virskrt. Preparta izkliedsanai var izmantot, piemram, pasu granulu izkliedtju vai minerlmslojuma izkliedtju. Var ar apstrdt tikai lauka malas, bet, ja nepieciesama atkrtota apstrde, prepartu var vienmrgi izkliedt vis sjum.

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Mesurol

graudaugi, ziemas un vasaras rapsis

mesurol deva ­ 5 kg/ha. Prepartu vienmrgi izkaisa sjum. Astrdi veic, pardoties kaitklim vai pirmajm bojjumu pazmm, pc graudaugu sjas ldz cerosanas stadijas beigm (AS 29) vai pc rapsa sjas ldz rozetes veidosans beigm (AS 29). Ja nepieciesams, veic atkrtotu apstrdi pc 7 dienm.

Krsumaugi apstdjumos

mesurol deva ­ 2,5 kg/ha. Krsumaugiem rindu apstdjumos nosaka sdu devu ­ 25 g/100 m garu un 1 m platu stdjuma rindu. Prepartu izkaisa starp augiem (starprindu apstrde), pardoties kaitkiem vai pirmajm bojjumu pazmm. Ja nepieciesams, veic atkrtotu apstrdi pc 7 dienm. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 2.

Krsumaugi siltumncs un atklt lauk

mesurol deva ­ 5 kg/ha. Nelielu platbu apstrdei nosaka sdu devu ­ 0,5 g/m2, kas aptuveni atbilst 45 granulta graudiiem/m2. Prepartu izkaisa, pardoties kaitkiem vai pirmajm bojjumu pazmm. Mesurol izkaisa viets, kur uzturas gliemezi, piemram, pie podiem, dstu kastm, starp augiem (apstrde starp rindm). Ja nepieciesams, veic atkrtotu apstrdi pc 7 dienm.

Piezme Augsts risks putniem un savvaas zdtjiem. Lai to samazintu, jnovrs iespja, ka ldzeklis brvi pieejams apsanai. Tpc jievro sds drosbas paskums: nekavjoties jsavc lieki izbirusais ldzeklis, ja tas lietots lielk daudzum uz virsmas vienbu, nek vienmrgi izkliedjot atauto ldzeka devu uz 1 ha apstrdjams platbas.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

92

augsanas reguLators

Cerone

darbg viela: Preparatv forma: Iepakojums: reistrcijas nr. reistrcijas klase: etefons 480 g/l sstoss koncentrts 5 litri 0122 2

Augu augsanas regulators ­ pretveldres preparts graudaugos. Lieto profilaktiskm apstrdm ziemas un vasaras miezu, ziemas kviesu, rudzu un tritikles sjumos veldres novrsanai.

Lietosanas nosacjumi

Ziemas kviesi Apstrdjiet sjumus ar hlormekvtu saturosiem augsanas regulatoriem atbilstosi to lietosanas reglamentam, pc tam apstrdjiet ar Cerone. deva ­ 0,5 l/ha. Cerone jlieto, skot ar karoglapas pardsans stadiju (AS 37) ldz lapas maksts uzbriesanas stadijai (AS 49). Nedrkst pieaut novlotas apstrdes, kad sjumi ir lapas maksts atvrsans ­ vrposanas skuma stadij. Ja sjumi ieprieks nav apstrdti ar hlormekvtu saturosiem prepartiem, lietojiet Cerone 0,5­0,75 l/ha.

Iedarbba

Cerone darbojas uz augsanas hormoniem ­ auksniem. Preparta iedarbb sasins graudaugu stiebru garums, pastiprins stiebru mehnisk izturba, samazins to lokanba. Spcgka graudaugu saku sistma. Palielins graudaugu sjumu izturba pret veldrsanos, kas ievrojami atvieglo labbas novksanu. Cerone iedarbbas maksimlo efektivitti var pankt tikai sjumos, kuriem veetcijas laik nodrosinta agrotehniski pamatota mslosanas un augu aizsardzbas sistma.

Ziemas rudzi Apstrdjiet sjumus ar Cerone 1,0 l/ha, skot ar karoglapas pardsans stadiju ldz lapas maksts atvrsans stadijai ­ vrposanas fzes skumam (AS 37­49). Ja sjumi ieprieks apstrdti ar hlormekvtu saturosiem prepartiem, lietojiet Cerone 0,75 l/ha no karoglapas pardsans stadijas ldz lapas maksts atvrsans stadijai ­ vrposanas fzes skumam (AS 37­49).

93

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Cerone

Ziemas tritikle Apstrdjiet sjumus ar Cerone 1,0 l/ha no karoglapas pardsans stadijas ldz lapas maksts uzbriesanas stadijai (AS 37­49). Nedrkst pieaut novlotas apstrdes, kad sjumi ir lapas maksts atvrsans ­ vrposanas skuma stadij. Vislabko izturbu pret veldrsanos pank, strdjot programm, ja sjumus ieprieks apstrd ar hlormekvtu saturosiem prepartiem.

Zema veldrsans riska gadjum Apstrdjiet sjumus ar hlormekvtu saturosiem augsanas regulatoriem, pc tam apstrdjiet tos ar Cerone 0,5 l/ha, skot ar karoglapas pardsans stadiju ldz lapas maksts atvrsans stadijai ­ vrposanas fzes skumam (AS 37­49). Gadjumos, kad sjumi ieprieks nav apstrdti ar hlormekvtu saturosiem prepartiem, lietojiet Cerone 0,75 l/ha. darba sidruma patris ­ 200­400 l/ha. Cerone drkst lietot ar koncentrtkos darba sidrumos, t.i., samazinot dens patriu ldz 100 l/ha, ja lieto smalku sprauslu smidzintjus. nogaidsanas laiks ­ 42 dienas. maksimlais apstrzu skaits sezon ­ 1. bezlietus periods ­ 3­4 stundas.

Vasaras miezi Apstrdjiet sjumus ar Cerone 0,5 l/ha, skot ar 2 mezglu stadiju ldz lapas maksts atvrsans stadijai ­ vrposanas fzes skumam (AS 32­49). Ziemas miezi Apstrdjiet sjumus ar Cerone 0,75­1,0 l/ha, skot ar 2 mezglu stadiju ldz lapas maksts atvrsans stadijai ­ vrposanas fzes skumam (AS 32­49). Vislabko izturbu pret veldrsanos pank, apstrdjot sjumus karoglapas pardsans stadij (AS 37). Paaugstinta veldrsans riska gadjum Smidziniet sjumus ar hlormekvtu saturosiem augsanas regulatoriem. Pc tam apstrdjiet tos ar Cerone 0,75 l/ha. Ja sjumi ieprieks nav apstrdti ar hlormekvtu saturosiem prepartiem, lietojiet Cerone 1,0 l/ha, skot ar karoglapas pardsans stadiju ldz lapas maksts atvrsans stadijai ­ vrposanas fzes skumam (AS 37­49). Cerone drkst lietot, ar skot ar divu mezglu stadiju (AS 32).

94

Cerone

efektivitti ietekmjosie faktori

Visi stresa faktori samazina augu augsanu un var izraist sekundru cerosanu un skus graudus. Graudaugi ir jutgi pret pastiprintu sausumu. Neapstrdjiet sjumus, ja augsne ir oti sausa. Neapstrdjiet sjumus 10 dienu laik pc jebkuru herbicdu vai sidro mslosanas ldzeku lietosanas. Neapstrdjiet slimbu un kaitku stipri infictus augus, k ar augus, kas cies no barbas vielu trkuma un atrodas stresa ietekm pc herbicdu lietosanas. Nelietojiet prepartu, ja temperatra ir zemka par 10 °C, k ar nakts salnu period. Neapstrdjiet slapjus augus, k ar ja gaidms lietus. Apsmidziniet vienmrgi visu sjumu. Nepieaujiet neapsmidzintu joslu rasanos. Ar Cerone ieteicams apstrdt tikai spcgi augosus, labi mslotus sjumus. Ja graudaugi aug vji mslots augsns, maz ticama veldrsans iespja.

tvertnes maisjumi

Cerone drkst lietot darba sidruma maisjumos ar graudaugu fungicdiem un insekticdiem un augstas kvalittes (heltu formas) mikroelementu mslojumiem. Nedrkst jaukt ar herbicdiem un augsta (virs 10 kg/ha) slpeka satura mslosanas ldzekiem.

Lai nepakautu riskam cilvkus un vidi, izlast un izpildt lietosanas instrukcijas prasbas.

95

pieLikumi

augsanas reguLators

insekticdi Limacds

Fungicdi

Herbicdi

kodnes

Bayer CropScience produktu tirgotji ­ sadarbbas partneri

Lauksaimniecbas pakalpojumu kooperatv sabiedrba Latraps Lietuvas iela 16a, Eleja, Elejas pag., Jelgavas novads, LV-3023 Tlr. 63025898, 29256372 www.latraps.lv

Elagro Trade SIA Rubeu ces 46c, Jelgava, LV-3002 Tlr. 63001717, 26303843 www.elagrotrade.lv

Baltic Agro SIA Lielirbes iela 32a, Rga, LV-1046 Tlr. 67228851, 29254276 www.balticagro.lv

Litagra SIA Langervaldes iela 2, Jelgava, LV-3042 Tlr. 63045285, 27068180 www.litagra.lv

Scandagra Latvia SIA Turaidas iela 24, Liepja, LV-3414 Tlr. 63407196, 28660353 www.scandarga.lv

Vidzemes agroekonomisk kooperatv sabiedrba, Lauksaimniecbas pakalpojumu kooperatv sabiedrba Mrmuizas iela 18, Valmiera, LV-4201 Tlr. 64221284, 29299583

Minerls SIA . Elksnes iela 7, Jkabpils, LV-5204 Tlr. 65221109, 28381651 112

Fungicdigraudaugos

0,9­1,2l/ha

Zantara

spcga aizsargjos iedarbba neliela rstjos iedarbba

0,8­1,0l/ha

Folikrs

karbosamda un azola fungicds

azola fungicds rstjosa un aizsargjosa iedarbba

Input 0,8­1,0l/ha

azolu fungicds bezarsanas tehnoloiju laukos laukos, kur kviesi pc kviesiem rstjosa un aizsargjosa iedarbba

0,8­1,0l/ha

Fandango

rstjosa un aizsargjosa iedarbba

rstjosa un aizsargjosa iedarbba

Prosaro 0,75­1,0l/ha

strobilurna un azola fungicds

FalconForte0,6­0,8l/ha

azolu fungicds rstjosa un aizsargjosa iedarbba

29

30

31

32

37

39

49

51

59

61

69

71­92

96

97

Graudaugufungicduefektivitte

Miltrasa Blumeria graminis Falcon Forte xxxx Input xxxx Folikrs xx Fandango xx(x) Zantara xx(x) Prosaro xxx

Rsas Puccinia spp. Falcon Forte xxxx Input xxx* Folikrs xxxx Fandango xxx(x)* Zantara xxxx Prosaro xxx

Kviesulapupelkplankumainba Septoria tritici Falcon Forte xxx(x) Input xxxx Folikrs xx(x) Fandango xxxx Zantara xxxx** Prosaro xxxx

Gredzenplankumainba Rhynchosporium secalis Falcon Forte xx(x) Input xxx Folikrs xx Fandango xxxx Zantara xxxx Prosaro xxx

Stiebrapamatnesslimbas

PSEUHE, FUSSP, RHINSE Falcon Forte Folikrs Zantara x Input xxxx x Fandango xx x Prosaro xx

Tklplankumainba Pyrenophora teres Falcon Forte xx(x) Input xxx Folikrs xx Fandango xxxx Zantara xxxx Prosaro xxx

Vrpufuzarioze Fusarium spp. Falcon Forte xx Input xxxx Folikrs xxx(x) Fandango xx Zantara xxx Prosaro xxxx

Dzeltenplankumainba Drechslera tritici ­ repentis Falcon Forte xx(x) Input xxx(x) Folikrs xx Fandango xxxx Zantara xxx Prosaro xxx(x)

Kviesuplksuplankumainba Septoria nodorum Falcon Forte xxx Input xxxx Folikrs xxx Fandango xxxx Zantara xxxx Prosaro xxxx

Krustziezusauspuve Phoma lingam Folikrs Tilmor Prosaro xxx xxxx xxxx

Baltpuve Sclerotinia sclerotiorum Folikrs Tilmor Prosaro xx xxx xxxx

Krustziezusausplankumainba Alternaria brassicae Folikrs Tilmor Prosaro xxx(x) xxxx xxxx

* Tikai aizsargjosa iedarbba. ** Izcila aizsargjos iedarbba.

xxxx oti laba iedarbba. xxx Laba iedarbba.

xx Vidja iedarbba. x Vja iedarbba.

98

99

Fungicdiuninsekticdiraps

Tilmor

0,8­1,2l/ha

Tilmor

1,0l/ha

augu augsanas regulcija saus puve gaisplankumainba sausplankumainba

augu augsanas regulcija saus puve gaisplankumainba sausplankumainba

Folikrs

0,75l/ha

augu augsanas regulcija saus puve 1,0l/ha

Folikrs

0,75­1,0l/ha

augu augsanas regulcija saus puve

Prosaro

1,0l/ha

balt puve sausplankumainba pelk puve

Ziemasrapsis­rudens

Proteus

stublju smecernieks spdulis

0,6­0,75l/ha

Proteus

0,6­0,75l/ha

spdulis pksteu smecernieks pksteu pangodis laputis

vai

DecisMega

0,125­0,15l/ha

spradzis zlapsenes kpuri stublja smecernieks

Decis

Mega

0,125­0,15l/ha

spdulis stublja smecernieks

Dglapu atraissans

Pirm lapiu pra attstba

Otr lapiu pra attstba

Astot lapu pra attstba

Starpmezglu posmu attstba

Ziedkopas veidosans

10% ziedu galvenaj dzinum

Ziedsanas beigas

Nogatavosans

100

101

Kartupeuaizsardzba

Proteus0,5­0,75l/ha

laputis lapgrauzis

vai

DecisMega0,1­0,15l/ha

lapgrauzis

2,0l/ha

Gloria

Gloria

1,2­1,6l/ha

Infinito

Infinito

pieskares un lokls sistmas fungicds

sistmas un lokls sistmas fungicds lakstu puve sausplankumainba

sistmas un lokls sistmas fungicds lakstu puve

Fenix

2,5­3,0l/ha

divdglapju nezles viendglapju nezles

Stublju augsana garum 102

Lakstu sakausans

Pumpuru un bumbuu veidosans

Ziedsana un ogu veidosans

Lakstu dzeltsana

103

Tvertnesmaisjumi

HERBICDI Huzrs Aktvs OD* Sekators 375 OD s.k. Folikrs 250 e.. FUNGICDI REGUL. INSEK- TICDI ! Mikroelementi Previcur Energy Puma Universal Grodils 75 d.g.

Falcon Forte

Maisters OD

Targa Super

HERBICDI

Alister Grande OD Attribut* Betanal Fenix Estet Grodils 75 d.g. Huzrs Aktvs OD* Maisters OD MCPA Puma Universal Sekators 375 OD s.k. Targa Super

Decis Mega

Fandango

Cikocels*

Attribut*

Cerone*

Prosaro

Proteus

Zantara

Betanal

Infinito

MCPA

Tilmor

Gloria

Augu aizsardzbas ldzeki

Augu aizsardzbas ldzeki

Alister Grande OD Attribut* Betanal Fenix

Fenix

Input

Estet

Grodils 75 d.g.

!

Huzrs Aktvs OD* Maisters OD MCPA Puma Universal Sekators 375 OD s.k. Targa Super Falcon Forte Fandango

FUNGICDI

Falcon Forte Fandango Folikrs 250 e.. Gloria Infinito Input Previcur Energy Prosaro Tilmor Zantara Cerone* Cikocels*

**

Folikrs 250 e..

Infinito Input Previcur Energy Prosaro Tilmor Zantara Cerone*

!

Cikocels* Proteus Decis Mega

INSEK- TICDI

INSEKTICDI

Proteus Decis Mega

!

Var lietot tvertnes maisjum, ievrojot lietosanas instrukcij nordts prasbas. Neiesakm lietot tvertnes maisjum, vai tvertnes maisjums nav lietdergs.

-- Neiesakam, lai saglabtu labu iedarbbu uz rudzusmilgu. * -- Lietojiet tvertnes maisjum kop tikai ar vienu partnerprepartu. ** -- Neiesakm veidot tvertnes maisjumus graudaugu ziedsanas laik. Cikocels -- a/s Basf reistrts augu aizsardzbas ldzeklis. Kultraugiem vissaudzgkais ir tvertnes maisjums, kas sastv no diviem produktiem. Veidojot tvertnes maisjumus ar vairk nek diviem produktiem, ir palielints lapu apdegumu vai tikai dajas iedarbbas risks. Neskaidrbu gadjumos konsultjieties ar specilistiem.

104

FUNGICDI

Gloria

HERBICDI

Estet

105

Herbicduiedarbbasspektrs

Alister GrandeOD Attribut Basta 150s.k. Betanls 160s.e. Betanal Expert Estets 600e.k. Fenix Grodils 75d.g. Huzrs AktvsOD 417s.k. Maister OD Nufarm MCPA750 s.k. Puma Universal Sekators 375OD s.k. Targa Super

DIVDGLAPjU NEZLES

bolis, baltais (lozu) Aklis Amarants, liektais (kaaste) Amolis Atraitnte, truma Balanda, balt Balodene, izplest Ceteka Ckpiene, rstniecbas Dedestia Dievkrslis, saules Gandrene Gaurs, truma Grbeklte Gundega Ilzte Kandas jntis Kosa, truma Krustaine, parast Kumelte, rstniecbas Kumelte, maura Kumelte, truma Lucerna Madara, eraiu Magone, lauka Magone, zda Mllpe, parast Matuzle, rstniecbas Mtra, truma Mkstpiene, drza Mkstpiene, truma Ntre, kodg Ntre, sk Naudulis, truma Neaizmirstule, truma XXX XXX XXX XX XX XX XXX XX XXX XXX X

XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XX XXX XXX XXX XXX XXX XX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX

XXX XXX XXX XX XX XXX XXX XX X XX XX XXX XXX XXX XX XXX XX X XXX X XXX X XXX X XXX XX X XXX X XX X XX XXX XXX XX XXX XX XXX XXX X XXX XX XXX XX XXX

XXX XX XXX X XXX XXX XXX XXX XXX XXX X XXX XXX XXX X X XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XX XXX X XX X X XX XX XXX XXX XXX X XXX X XXX XXX X XXX XX XXX XXX XXX XXX XXX XX XXX XXX XXX XXX X XXX XX XX X XXX XXX XX XXX X XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX X XXX XXX X XXX XX XXX XXX XXX XX XXX XXX XXX XXX XXX XX X XXX XXX XX X XXX X XXX XX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX X X XX XXX XXX XX XXX XXX X XXX XXX X XXX XXX XX XXX

Trifolium repens Galeopsis spp Amaranthus retroflexus Melilotus spp. Viola arvensis Chenopodium album Atriplex patula Plantago spp. Taraxacum officinalis Lathyrus spp. Euphorbia helioscopia Geranium spp. Spergula arvensis Erodium spp. Ranunculus spp. Anthemis spp. Erigeron canadiensis Equisetum arvense Senecio vulgaris Matricaria recutita Matricaria suaveolens Matricaria inodora Medicago spp. Galium aparine Papaver dubium Papaver rhoeas Tussilago farfara Fumaria officinalis Mentha arvensis Sonchus oleraceus Sonchus arvensis Urtica urens Urtica dioica Thlaspi arvense Myosotis arvensis

xxx xx

oti laba iedarbba, virs 95% Laba iedarbba, 80­95%

x

Vidja iedarbba, 70­80% Vja iedarbba vai trkst datu

106

107

Alister GrandeOD

Attribut

Basta 150s.k.

Betanls 160s.e.

Betanal Expert

Estets 600e.k.

Fenix

Grodils 75d.g.

Huzrs AktvsOD 417s.k.

Maister OD

Nufarm MCPA750 s.k.

Puma Universal

Sekators 375OD s.k.

Targa Super

DIVDGLAPjU NEZLES

Pantre, srt Pavirza, truma Pelasis, parastais Prkone, truma Plikstis, ganu Rapsis, sraugs Rudzupue, parast Saltene, parast Srmene Skgalvte Skgalvte, matain Skgalvte, skziedu Sinepe (zvre), truma Skbene, cirtain Skbene, maz Srene, blusu Srene, maura Srenes Usne, truma Vjagriis Veronika, truma Vrsmle, rstniecbas Vbotne, parast Vi Virza, parast

XXX

XXX XXX XXX

XX XX XXX XXX XXX XXX X XXX XXX

XXX XXX XXX XXX XX

X XX XX XXX XXX XXX

XXX X XXX XXX XXX XXX XXX XXX

X

XXX

XXX

X

XXX XXX X

Lamium purpureum Anagallis arvensis Achillea millefolium Raphanus raphanistrum Capsella bursa-pastoris Brassica napus Centaurea cyanus Lapsana communis Stachys spp.

XXX XXX XXX XX XX XXX

XXX XXX XXX XXX

XXX XXX XXX

XXX XXX XXX XXX XXX XXX

XX XXX XXX XX

XXX XXX XXX X

XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XX XXX XXX XXX XXX XXX XX XXX XXX XXX XX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XX XX XXX XXX XXX XX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XX XX XXX

XXX XXX XXX XXX X X XX X XX X XXX XX XXX X X XXX

XX XX XXX XXX X

X

XXX XXX XXX

Galinsoga spp. Galinsoga ciliata Galinsoga parviflora Sinapis arvensis Rumex crispus Rumex acetosa Polygonum persicaria Polygonum aviculare Polygonum spp Cirsium arvense Polygonum convolvulus Veronica arvensis Anchusa officinalis X Artemisia vulgaris Vicia spp. Stellaria media Lolium spp. Juncus bufonius XXX XXX X XXX (X) XX XX Echinochloa crus-galli Bromus spp XXX Alopecurus spp Phalaris spp. Apera spica-venti Setaria viridis Poa annua Poa trivialis Agrostis gigantea Phleum pratense XX XXX XXX Elytrigia (Agropyron)repens Avena fatua

XXX

XXX XX

XXX

XXX

XXX X

XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XXX XX

XXX XX XX XX XX XXX XX XXX X XX XXX XXX XXX XXX XXX X XXX XXX XXX XX

XXX X XXX XX X XX

X X XX X

XXX XXX X XXX XXX XX XXX

XX XXX XXX XXX XXX X XXX XXX

XXX XXX

VIENDGLAPjU NEZLES

Airene Donis, krupju Gaisre, parast Lcauzas Lapsaste Miezabrlis Rudzusmilga, parast Sarene, za Skarene, maura Skarene, parast Smilga, balt (liel) Timotis Vrpata, lozu Vjauza

X X X XX X X XXX XX

XX XXX XXX XX XXX XXX XXX XXX

XX XXX XXX

XXX XXX

XXX X

xxx xx

oti laba iedarbba, virs 95% Laba iedarbba, 80­95%

x

Vidja iedarbba, 70­80% Vja iedarbba vai trkst datu

108

109

MUMS IR SVARGA jSU VESELBA

Aizsargjotsevi,lietojietcimdus!

Kpareizinovilktpiesrotusaizsargcimdus

Jacimdusizmantosietatkrtoti,nodrosiniettoatbilstosutrsanu. 1.Rokas ir ts, kas darba maisjuma sagatavosanas laik ir visvairk pakautas saskarsmei ar augu aizsardzbas ldzekli. Aizsargjietts! Cimdu novelciet daji (viengi pirkstu dau). Kamr pirmais cimds vl rok, otru cimdu novelciet ldz plaukstas loctavai. Ievietojiet ksi bez cimda otr cimda augsj da. Izstiepiet roku un turiet cimdus, aizskarot viengi to ieksjo virsmu. 2.Nekadnedarbojieties arkoncentrtuaugu aizsardzbasldzekli, neuzvelkotaizsargcimdus. Darbojoties ar jebkuru augu aizsardzbas ldzekli, izmantojiet miski izturgus cimdus, jo tie aizsarg du pret tiesu saskarsmi ar imikliju. 3.Ne visi cimdi ir piemroti darbam ar augu aizsardzbas ldzekiem. Nekdgadjum neizmantojietkokvilnasvai dascimdus.Tie uzsc sos ldzekus, un katr atkrtot cimdu izmantosanas reiz iespjama vl lielka saskarsme ar imikliju. 4.Nevelcietbojtus cimdus. Pirms lietosanas tie vienmr jprbauda. ja cimdi ir bojti, tie jnomaina. 5.Rkojotiesaraugu aizsardzbasldzekiem, uzvelcietaizsargcimdus prikreklapiedurknm. Uzmangi iemrt augu aizsardzbas ldzekli. 6.Izmantojiet cimdus,trs reizesskalojot tvertniunmarto mrtrauku.

Desmitieteikumiaizsargcimduizmantosanai

7.Izmantojiet cimdusiekrtas trsanasun tehnisks apkopeslaik.

jA TRsANA NEBS PILNGA, SAGLABSIES IMIKLIjU PIESROjUMS, KAS TURPINS SKTIES CAURI CIMDAM!

Vienreizlietojamiecimdi

Novelcietcimduspareizi,jotievarbtstipripiesroti.

8.Nomazgjietcimdus katrureizi,kad tie saskaras ar koncentrtu augu aizsardzbas ldzekli. Nomazgjiet cimdus pirms novilksanas. Mazgsana nodrosina cimdu ilgku izmantosanu.

9.Novelcietaizsargcimduspareizi, jo tie var bt stipri piesroti.

Novelciet cimdus, izgriezot tos ar iekspusi uz ru.

Kamr roka vl cimd, novelciet otru cimdu.

Turiet cimdus, aizskarot viengi to ieksjo virsmu.

Izmetiet cimdus atkritumos.

10. Izmetietcimdusdros veid, ja tie ir piesroti vai nav prliecbas par to aizsardzbas pasbm. saubu gadjum izmantojiet jaunu cimdu pri.

110

111

Information

104 pages

Report File (DMCA)

Our content is added by our users. We aim to remove reported files within 1 working day. Please use this link to notify us:

Report this file as copyright or inappropriate

895081