Read 2010_02_09-Tiesu_prakses_jaunumi.pdf text version

2010. gada 9. februris Rga Cienjamie lastji! Pie jums dodas krtjais zvrintu advoktu biroja RAIDLA LEJIS & NORCOUS sagatavotais tiesvedbas jaunumu apskats. Taj atradsiet informciju par grozjumiem Civilprocesa likum, aktuliem Augstks tiesas Senta spriedumiem, k ar informciju par nesenu Eiropas Savienbas tiesas spriedumu, kurs vartu veicint Eiropas Savienbas direktvu izmantosanas pieaugumu tiesvedb. Ar cieu irts Lejis Partneris Jevgnijs Salims Tiesvedbas prakses grupas vadtjs

LIKUMDOSANAS UN TIESU PRAKSES JAUNUMI Grozjumi Civilprocesa likum

Grozjumi Civilprocesa likum: LV likums, pieemts 17.12.2009, Latvijas Vstnesis, 30.12.2009., Nr. 205(4191), spk ar 01.02.2010. 2009. gada nogal Saeima piema grozjumus Civilprocesa likum, kas izmaina noteikumus par piedzias vrsanu uz nekustamo pasumu un darba samaksu (un tai pieldzinmiem maksjumiem). Svargks izmaias, kas ietekm piedzias vrsanu uz nekustamu pasumu, ir sdas:

·

samazints maksimlais iespjamais tiesu izpildtja rkoto nekustam pasuma izsou skaitsturpmk rkojamas ne vairk k divas nekustam pasuma izsoles; par nekustam pasuma izsol piesolts summas samaksu turpmk uzskatma ar tiesu izpildtjam iesniegta bankas pieprasjuma garantijas vstule, kur nordts garantijas prieksmets, summa un termis, kas nevar bt sks par trijiem mnesiem, skaitot no izsoles akta apstiprinsanas dienas, ja sdai pieprasjuma garantijas vstules izmantosanai piekritis piedzinjs un hipotekrais kreditors. Tiesa pc ts bankas lguma, kura izsniegusi pieprasjuma garantijas vstuli, var bankas lab nodibint las tiesbu uz prdoto nekustamo pasumu; laika posm no 2010. gada 1. februra ldz 2012. gada 31. decembrim hipotekrajam kreditoram, kuram par labu nostiprinta pirm hipotka un kurs nav piedzinjs, ir tiesbas iebilst pret nekustam pasuma prdosanu izsol (izemot, ja piedzias pamats ir prasjums par darba samaksu, nodoku un nenodoku maksjumi budzet, pards makstnespjas subjekta lab u.c.). Ja hipotekrais kreditors iebilst pret nekustam pasuma prdosanu, tad tiesu izpildtjs piedzias vrsanu uz nekustamo pasumu atliek uz vienu gadu (bet ne ilgk, k ldz 2012. gada 31. decembrim).

·

·

Grozjumi ar nosaka, ka piedziu turpmk nevar vrst uz slimbas un bezdarbnieka pabalstu, bet, ja piedzia tiek vrsta uz valsts pensijm un valsts socils apdrosinsanas pabalstiem, tad izmaksjam summa pc ieturjumu veiksanas katram maksjumam nedrkst bt mazka par valsts

socil nodrosinjuma pabalsta apmru (ja citos likumos nav noteikti citi ieturjumu ierobezojumi), proti, tiek samazints tas mantas apjoms, uz kuru piedzinjs var vrst piedziu.

Augstk tiesa

Augstks tiesas Sents maina praksi jautjum par nostiprinjuma lgumu izskatsanas krtbu

Augstks tiesas Senta Civillietu departamenta 2009. gada 14. oktobra spriedums liet Nr. SKC-894/2009, nav publicts

2009. gada septembra beigs Augstks tiesas Senta Civillietu departaments paplasint sastv piema lmumu, ar kuru noraidja ldzsinj tiesu praks atzto uzskatu, ka tiesas lmumam par prasbas nodrosinsanu ir prieksrocba tikt ieraksttam zemesgrmat trk par citiem jau iesniegtiem nostiprinjuma lgumiem. 2009. gada oktobr Augstks tiesas Sents saj jautjum piema vairkus citus ldzgus lmumus, no kuriem seit nordm vien no tiem izteikto argumentciju. Saska ar so tiesu prakses maiu ar tiesas lmumu par prasbas nodrosinjumu pamatotam nostiprinjuma lgumam zemesgrmat nav prieksrocbas pret citu, agrk saemtu, bet vl neizskattu nostiprinjuma lgumu. Senta lmums pamatots ar sdm tzm:

·

Saska ar Zemesgrmatu likuma 73. pantu pirmtiesba uz izpildjumu, ievrojot turpmkos (74. un 75.) pantos paredztos izmumus, ir tam nostiprinjuma lgumam, kas agrk saemts zemesgrmatu noda. Turklt ar vrdiem ,,agrk saemts" s likuma izpratn jsaprot viengi tas, kd dien lgumi saemti, jo visiem vien dien ienkusajiem lgumiem ir viendas tiesbas (74. pants), izemot Zemesgrmatu likuma 75. pant paredztos gadjumus;

·

prastjam attiecga lmuma norakstu ar uzrakstu, ka sis nolmuma noraksts izsniegts atzmes ierakstsanai zemesgrmat;

·

Civilprocesa likum lmuma izpilde gadjum, ja prasba nodrosinta ar nekustamo pasumu, nav reglamentta,- viengi s likuma 142. panta tres daa paredz, ka tiesa izsniedz

Civilprocesa likuma 540. pant noteikti izpildu dokumentu veidi, un mint tiesbu norma nenoteic, ka izpildu dokuments ir tiesas lmums par prasbas nodrosinsanu. Lmuma izpildi par prasbas

nodrosinsanas atzmes ierakstsanu zemesgrmat nepieciesams attiecgs nostiprinjuma lgums un t iesniegsanas laiks zemesgrmatu noda ir atkargs no prastja persongs iniciatvas un gribas;

·

Savukrt pc nostiprinjuma lguma iesniegsanas zemesgrmat, t izskatsanas krtbu reglament Zemesgrmatu likums. Civilprocesa likuma 142. panta saturs aprobezojas tikai ar

civilprocesulajiem jautjumiem. Turklt Civilprocesa likuma 142. pants attiecas uz prasbas tiesvedbu, tacu zemesgrmatu process ir bezstrdus process;

·

Pastvot sdiem apstkiem, Civilprocesa likuma 142. panta pirmo dau nav pamata atzt par specilo tiesbu normu attiecb pret Zemesgrmatu likumu. Tpat mint tiesbu norma nostiprinjuma lgumam, kas pamatots ar tiesas lmumu par prasbas nodrosinsanu, neparedz izmumu no visprjs Zemesgrmatu likum noteikts krtbas. Ldz ar to Zemesgrmatu likuma 8. pants, kas noteic, ka nostiprinot tiesbas jievro s likuma noteikumi, ciktl sevisos likumos nav paredzti izmumi no visprjs krtbas, nav piemrojams attiecb uz tiesas lmumiem par prasbas nodrosinsanu; No mints likuma normas izriet, ka, piemram, prasbas nodrosinjumam par las tiesbas

·

ierakstsanu, kas pieemts liet par naudas summas piedziu, nav pirmtiesbas uz izpildjumu,- ttad pats par sevi tiesas lmums par prasbas nodrosinsanu nav garants pirmtiesbai uz izpildjumu pc Zemesgrmatu likuma 75. panta; k kritrijs tam ir izvirzts

prasbas prieksmets: pasuma prasba vai pasuma tiesbas nostiprinjums (korroborcija);

·

Ja pieemtu par pareizu blakus sdzbas iesniedzjas argumentu, ka tai bijusi pirmtiesba uz izpildjumu atbilstosi Civilprocesa likuma 142. panta pirmajai daai, tad savu nozmi vispr zaudtu Zemesgrmatu likuma 75. panta 2. punkts. Ieprieks sniegt analze norda uz likumdevja mrtiecgu darbbu, izmumu no Zemesgrmatu likuma 73. pant noteikts krtbas par zemesgrmat agrk saemt lguma prioritti izdart tikai Zemesgrmatu likuma 75. pant noteiktajos gadjumos; Ievrojot mintos argumentus, Sents, izskatot ldzga rakstura lietu paplasint sastv, ar 2009. gada 23. septembra lmumu liet Nr. SKC-784 ir atkpies no agrk praks izteikts atzias, ka

·

nostiprinjuma lgumam par prasbas nodrosinsanu ir pirmtiesba uz izpildjumu attiecb pret citiem, ieprieksjs diens ienkusiem nostiprinjuma lgumiem.

K Sents izsprieda lietu par IP adreses izprassanu

Augstks tiesas Senta Civillietu departamenta 2009. gada 14. oktobra spriedums liet Nr. SKC-243/2009, nav publicts

2009. gada 14. oktobr Sents piema spriedumu, kur risints jautjums par to, vai personai ir tiesbas prast no interneta pakalpojumu sniedzja atklt IP adreses turtja identitti. 2006. gada 20. jnij kdas SIA interneta sludinjumu portl tika ievietots sludinjums par A.R. piederos dzvoka pasuma prdosanu. Sludinjum nordts gan A.R. mobilais telefons, gan e-pasts. Portl publictais sludinjums atcelts, pamatojoties uz A.R. iesniegumu. Interneta portla turtjs izsniedza A.R. izziu, kur nordta ar IP adrese, no kuras sludinjums ievietots. 2006. gada 1. septembr A.R. cla ties prasbu pret IP adreses apkalpojoso komersantu (AS B) par informcijas izsniegsanu, pamatojoties uz Civillikuma 2394. un 2397. pantu. Prasb nordts, ka prastjs iesniedzis iesniegumus policij un prokuratr, bet samis atteikumus ar nordi, ka viam sis jautjums ar sludinjuma autoru un ievietotju jrisina, iesniedzot prasbas pieteikumu ties. So IP adresi apkalpojot AS B, pie kura prastjs 2006. gada 24. august vrsies ar iesniegumu, ldzot sniegt informciju par IP adreses turtju vai pasnieku. AS B informciju atteikusies sniegt, atsaucoties uz likuma ,,Par telekomunikcijm" 26.1 pantu. Prastjs prasbas pieteikum nordjis, ka vis ir spiests celt prasbu ties pret AS B td, ka nav citas iespjas iegt informciju par mints IP adreses turtju. Informcija nepieciesama, lai celtu prasbu ties par morl kaitjuma piedziu. Pirms instances tiesa prasbu apmierinja. Apelcijas instances tiesa prasbu noraidja. Tiesa atsaucs uz Fizisko personu datu aizsardzbas likuma 2. panta 3. un 6. punktu, un atzinusi, ka personas datu apstrdei nav tiesiska pamata. Ar Elektronisko sakaru likuma 68. panta pirm daa paredz, ka elektronisko sakaru komersantam ir pienkums neizpaust zias par lietotjiem un abonentiem [..], izemot normatvajos aktos paredztos gadjumus. AS B atteikums sniegt zias par datu subjektu esot pamatots un pilnb atbilst Fizisko personu datu aizsardzbas likuma un Elektronisko sakaru likuma prasbm, kas atzstamas par specilm tiesbu normm attiecb pret Civillikuma tiesbu normm, kuras piemrojusi pirms instances tiesa. Prastjs iesniedza kascijas sdzbu, kur nordja, ka nepamatoti piemrots Fizisko personu datu aizsardzbas likums un Elektronisko sakaru likums; vajadzja piemrot tikai Civillikuma 2394. pantu. Tiesai tacu neesot zinms, vai IP adreses turtjs ir fiziska vai juridiska persona. Turklt IP adreses turtjs pats ir prkpis likumu un rupji iejaucies citas personas privt dzv, kas neapsaubmi norda uz mints personas negodprtbu un samazina ts tiesbas tikt aizsargtai. Sents kascijas sdzbu apmierinja.

·

Kascijas sdzbas iesniedzjs nordjis, ka konkrtaj gadjum tiesai vajadzja piemrot tikai Civillikuma 2394. pantu, kam Sents piekrt daji.

·

Civillikuma 2394. pants nosaka, ka lietas pardsanu var prast ne vien tas, kas prasa pasuma tiesbu uz to, bet ar kas vlas izlietot citas lietu tiesbas, vai iegt atpaka lietas valdjumu, vai izlietot savu izvles tiesbu, vai ar kas pierda, ka viam ir kda tiesiska interese, lai lietu viam parda. [..] Lai ar no Civillikuma 2393. panta izriet, ka var prast kustamas lietas pardsanu, Senta ieskat

·

ir kda tiesiska interese. Sdai gribai (interesei) jsaskan ar nodomto tiesbu izlietosanu, t nedrkst bt viengi iegriba, td jnoskaidro, vai prastjam ir pamats sdai prasbai vai ar sds pamats var rasties nkotn un vai sds prasjums nav pretrun ar Civillikuma 1. un 5. pantu.

·

mint tiesbu norma, emot vr tehnoloiju attstbu un daudz plaska tiesisko attiecbu spektra izveidosanos msdiens saldzinjum ar laiku, kad tika pieemts Civillikums, ir tulkojama plask, attiecinot to, k tas ir konkrtaj gadjum, uz informcijas pardsanu. Sdas tiesbas mris ir tiesiski pamatota prastja griba lietu redzt, ja viam

Prasbu par lietas (dokumenta) pardsanu [..] [prastjs] clis nolk pankt no rpuslgumiskm attiecbm (delikta) izrietosa tiesbu aizskruma novrsanu, kas rada pamatu prastja tiesisks intereses esambai. Ldz ar to, un ievrojot, ka lietas pardsanu paredz likums, tiesai vajadzja vadties ar no Civillikuma 2394. panta noteikumiem. Saj gadjum celts prasbas pamatmris ir noskaidrot IP adreses [..] turtja vrdu, uzvrdu un dzvesvietu, lai pret so personu celtu prasbu ties par atldzbas par morlo kaitjumu piedziu. Proti, konkrtais prasjums saistts ar ar tm materilo tiesbu normm, kas reglament personu tiesisks attiecbas informcijas jom. Sda rakstura tiesisks attiecbas reglament 2000. gada 23. mart pieemtais Fizisko personu datu aizsardzbas likums un 2004. gada 28. oktobr pieemtais Elektronisko sakaru likums. Ldz ar to konkrtaj strd jvads ar no so likumu normm. Proti, izsirot so specifisko strdu, tiesai vajadzja vadties gan pc Civillikuma, gan abu minto specilo likumu normm. T k tiesa to nav darjusi, spriedumu nevar uzskatt par pamatotu. [..] Fiziskas personas tiesbas uz tiesas aizsardzbu nostiprintas Latvijas Republikas Satversmes 8. noda, kas reglament cilvka pamattiesbas. Satversmes 92. pant noteikts, ka ikviens var aizstvt savas tiesbas un likumisks intereses taisng ties. Nepamatota tiesbu aizskruma gadjum ikvienam ir tiesbas uz atbilstgu atldzinjumu. To paredz ar Civilprocesa likums, kura 1. panta pirmaj da noteikts, ka katrai fiziskajai personai ir tiesbas uz savu aizskarto vai apstrdto civilo tiesbu vai ar likumu aizsargto interesu aizsardzbu ties. Lai celtu prasbu ties, prasbas pieteikum ir jnorda atbildtja vrds, uzvrds, personas kods, ja tas ir zinms, un dzvesvieta k to nosaka Civilprocesa likuma 128. panta otrs daas 2. punkts. Noraidot prasbu, Civillietu tiesas kolija nav musi vr, ka tdjdi [..][prastjam] tiek liegta iespja aizstvt savas ar likumu aizsargts tiesbas un tiesisks intereses taisng ties, kas ir pretrun ar Satversmes 92. pantu un Civilprocesa likuma 1. panta pirmo dau.

·

·

·

·

·

Darba devjs var vienpusji atsaukt darba lguma uzteikumu, ja darbinieks ties iesniedzis prasbu par darba lguma uzteikuma atzsanu par spk neesosu

Augstks tiesas Senta Civillietu departamenta 2009. gada 14. oktobra spriedums liet Nr. SKC-896/2009, http://www.at.gov.lv/files/archive/department1/2009/896-lo%20ml.doc

Augstks tiesas Sents atzinis, ka darba devjam ir tiesbas vienpusji atsaukt darba lgumu uzteikumu ar tad, ja puses par to darba lgum nav vienojuss, bet darbinieks ties iesniedzis prasbu par uzteikuma atzsanu par spk neesosu. Darbiniece bija iesniegusi ties prasbu par darba devja uzteikuma atzsanu par spk neesosu. Tiesvedbas laik darba devjs izdeva rkojumu, ar kuru ieprieks izdoto darba lguma uzteikumu atcla.

Pirms instances tiesa prasbu apmierinja daji, atzstot darba devja uzteikumu par spk neesosu un atjaunojot darbinieci darb. Apelcijas instances tiesa prasbu apmierinja daji, tacu ne saj da. Tiesa spriedum konstatja, ka darba devja prastju atjaunojusi darb; rkojumu darbiniece esot samusi, bet pc tam darba pienkumus nav pildjusi. Apelcijas instances tiesa nordja, ka nav tiesiska pamata attaisnot darbinieces darba kavjumu ar nepieciesambu sagaidt tiesas nolmumu, aizbildinoties ar to, ka darba devjas rkojums par atjaunosanu darb viai nav saistoss. Apelcijas instances tiesa nordja, ka saska ar Darba likuma 103. panta treso dau tiesbas atsaukt darba devja uzteikumu nosaka darbinieks, ja tas nav noteikts darba koplgum vai darba lgum, bet s norma nedod pamatu prast atjaunosanu darb, ja darba devjs atsauc uzteikumu un aicina turpint darba attiecbas. Prasba par atjaunosanu darb ir saistta ar prasjumu par uzteikuma atzsanu par nelikumgu. Kad uzteikums ir atcelts, sds prasjums kst bezprieksmetisks. Darbiniece iesniedza kascijas sdzbu, ko Sents noraidja ar sdiem argumentiem:

·

Senta ieskat [..][Darba likuma 103. pants] aizsarg darbinieku pret darba devja nekonsekventu un nenoteiktu rcbu. Darba likuma 103. panta tress daas mris ir nodrosint darbinieka tiesbas saistb ar darba devja skotnji izteikto darba lguma uzteikumu. Pc tam, kad darba devjs ir uzteicis darba lgumu, darbiniekam atbilstosi Darba likuma 10. panta pirms daas 2. vai 3. punkta prasbm ir attiecgi 10 dienu vai viena mnesa termis, lai, turpinot darba attiecbas ar darba devju, vienlaicgi veiktu paskumus cita darba meklsanai. Var izveidoties situcija, kad darbinieks jau ir vienojies ar citu darba devju par darba tiesisko attiecbu uzsksanu pc uzteikuma termia beigm, turklt ar viam izdevgkiem noteikumiem, nek tie ir, strdjot pie konkrt darba devja, kad pksi sis darba devjs uzteikumu atsauc. Ja sis atsaukums darbiniekam ir saistoss, tad vis tiek nostdts

·

neizdevgk situcij attiecb pret saviem tuvkajiem darba plniem, kurus veidot viam bija pamats, paaujoties uz saemto darba devja uzteikumu.

·

Darba likuma 103. panta tress daas mris tdjdi ir radt stabilitti ar situcijs, kad darba tiesisks attiecbas tiek izbeigtas pc darba devja uzteikuma.

Situcija, kda izveidojusies konkrtaj liet, nav ietverama Darba likuma 103. panta tress daas sastv. Pc tam, kad darba devja bija izsniegusi [..][prastjai] darba lguma uzteikumu, pati prastja, ceot

·

prasbu ties un ldzot viu atjaunot ieprieksj darb, apstrdjusi darba lguma uzteikuma tiesiskumu. Tulkojot minto tiesbu normu atbilstosi sai situcijai, ir jkonstat, ka prastja ne vien piesra darba devjai tiesbas darba lguma uzteikumu atsaukt, bet to izdart pieprasja.

Eiropas Savienbas tiesa

Eiropas Savienbas tiesa atzst iespju atsaukties uz direktvu strd starp privtpersonm

Eiropas Savienbas tiesas 2010. gada 19. janvra spriedums liet C-555/07 Kücükdeveci pret Swedex http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62007J0555:LV:HTML

Eiropas Savienbas tiesa (EST) ir pasludinjusi spriedumu, kas, iespjams, ir viens no nozmgkajiem pdjs desmitgads: tas attiecas uz direktvu tiesu ,,horizontlu" piemrojambu, t.i., piemrojambu privttiesbu subjektu attiecbs. K zinms, princip direktvas nav tiesi piemrojamas, jo nepieciesama to ieviesana ,,caur" nacionlajiem normatvajiem aktiem, un ldz sim tika uzskatts, ka izmumi no s noteikuma iespjami viengi ,,vertikls", proti, indivda un valsts attiecbs. Aplkojamaj liet EST lma, ka tad, kad direktva ,,izsaka" vai ,,preciz" ES tiesbu visprjo principu, sis princips ir tiesi horizontli piemrojams attiecbs starp indivdiem, kaut ar sdas piemrosanas rezultt nktos atstumt kdu nacionlo tiesbu normu.

Lietas konteksts attiecas uz direktvu, kas aizliedz diskriminciju nodarbintbas jom citastarp pc vecuma pazmes. Seda Kikikdeveci strdja pie Swedex GmbH & Co. KG no 18 gadu vecuma. 28 gadu vecum via tika atlaista, nosakot vienu mnesi ilgu uzteikuma periodu. Uzteikuma periods Vcij ir atkargs no darba stza, bet likums noteic t: ,,Aprinot darba stzu, netiek emts vr laiks, ko darba mjs ir nostrdjis pirms 25 gadu vecuma sasniegsanas." Nepastvot sai normai, Kikikdeveci pienktos cetrus mnesus ilgs uzteikuma periods. Vcijas tiesa, izskatdama Kikikdeveci un Swedex strdu par uzteikuma termia garumu, secinja, ka ar likuma interpretciju nav gana, lai, kaut vai emot vr EST stabilo ,,agresvo" praksi par nacionlo normu un ES tiesbu ,,saskangu iztulkosanu", vartu atteikties no nevainojami skaidr 25 gadu noteikuma piemrosanas. Tpc t jautja EST, vai ES tiesbu prkums prasa tiesi un horizontli piemrot direktvas noteikumus par diskrimincijas aizliegumu, atstumjot mal, iespjams, tm neatbilstoso nacionlo reguljumu. EST atbildja, ka Vcijas 25 gadu noteikums tiesm prkpj direktvas prasbas un ka nacionlajai tiesai tiesm ir pienkums nepareizo nacionlo reguljumu aizstt ar pareizo ES reguljumu. Sniegtais pamatojums bija visai pieticgs: ,,Vienldzgas attieksmes nodarbintbas un profesijas

piemrojami palika neizskaidrots.

jom princips Direktv 2000/78 ir tikai precizts, nevis noteikts, un [...] nediskrimincijas vecuma d princips ir Savienbas tiesbu visprjs princips, jo tas veido visprj vienldzgas attieksmes principa pasu piemrosanu." Kd ES tiesbu visprjie principi ir tiesi horizontli

No EST metodes ES tiesbu visprjo principu identificsan izriet, ka oti dazdi vairk un mazk abstrakti noteikumi var izrdties esam tiesi sdi principi. Tpc ir iespjams, ka jau tagad, piemram, darba, datu aizsardzbas, mediju un patrtju tiesbu jom indivdu strdos visas nacionlo tiesbu neatbilstbas direktvm risinmas par labu ES reguljumam.

·

· ·

Ja Jums ir koli, kuri ar vlas saemt msu publikcijas, atbildiet uz so e-pastu, prieksmeta ail pc nosaukuma Tiesu prakses jaunumi, ierakstot vrdu ,,KOLEGIS", k ar nordot via/vias kontaktinformciju (vrdu un epasta adresi). Ja Jsu kontaktinformcija ir mainjusies, atbildiet uz so e-pastu prieksmeta ail pc nosaukuma Tiesu prakses jaunumi, ierakstot vrdu ,,ADRESE", un informjiet ms par izmaim sav kontaktinformcij. Ja turpmk nevlaties saemt msu publikcijas, atbildiet uz so e-pastu, prieksmeta ail pc nosaukuma Tiesu prakses jaunumi, ierakstot vrdu ,,ATTEIKTIES".

ZAB RAIDLA LEJIS & NORCOUS Kr. Valdemra iela 20 Rga, LV 1010 Tel: +371 67 240 689 Fakss: +371 67 821 524 www.rln.lv

www.roschierraidla.com

S ziu vstule ir ZAB RAIDLA LEJIS & NORCOUS publikcija un nav uzskatma par juridisku padomu vai juridisku atzinumu par jebkdiem taj mintiem faktiem vai apstkiem. Ms esam pielikusi ples, lai apkopotu, sagatavotu un sniegtu ziu vstul pieejamo informciju, tacu ms negarantjam taj ietverts informcijas pareizbu, pilnbu, adekvtumu vai aktualitti. Ziu vstules saturs paredzts visprgai informcijai, un ms iesakm konsultties ar juristu par Jums aktulu konkrtu situciju, precizjot Js interesjosos juridiskos jautjumus

Information

6 pages

Find more like this

Report File (DMCA)

Our content is added by our users. We aim to remove reported files within 1 working day. Please use this link to notify us:

Report this file as copyright or inappropriate

592784