Read aaa.indd text version

Mezzintne 22(55)'2010

Izvcamo koku aizsniedzambas faktoru un paliekoss audzes koku kvalittes izvrtjums krjas kopsanas cirtes masinizt izstrd J. Ptersons 1*, A. Drska 1, A. Savejevs 1

Ptersons, J., Drska, A., Savejevs, A. (2010). Assessing reach of the stems to be removed and the quality of remaining stand in machined thinnings. Mezzintne 22(55): 116-128.

Kopsavilkums. Rakst izklstts izvcamo koku aizsniedzambas un paliekoss audzes kvalittes novrtjums, veicot krjas kopsanas cirtes ar harvestera tipa masnm. Ptjumi veikti 12 dazds krjas kopsanas cirsms a/s ,,Latvijas Valsts mezi" (turpmk tekst LVM) Zemgales un Vidusdaugavas mezsaimniecbas teritorij. Pirms izstrdes katr cirsm ierkoti parauglaukumi, kur, ievrojot mezsaimniecisks prasbas ­ audzu kopsanas modeus ­, izzmti izvcamie koki. Pc izstrdes sajos parauglaukumos izvrtta paliekoso audzes koku kvalitte un audzes biezba. Paralli veikti ar novrojumi dazds harvestera stvpunktu darba zons cirtes izpildes laik un izvrtta harvestera kabnes elementu ietekme uz skata lauka prredzambu. Rezultt secints, ka, veicot kopsanas cirtes ar manipulatora tipa meza masnm, koku aizsniedzambu ietekm trs galveno faktoru grupas: masnu tehniskie parametri, audzu raksturojums un prredzamba. Ptjuma rezultti liecina, ka meza kopsan ar harvesteru 5% izvcamo koku neaizsniedzambas d tiek atstti tlkai augsanai. Izvcamo koku neviend aizsniedzamba ir par iemeslu tam, ka mezaudzes slejas vidusda ­ starp tehnoloiskajiem koridoriem ­ augsanai nkas atstt vairk koku nek slejas mals ­ blakus tehnoloiskajam koridoram, un td mezaudzes izkopsana ir nevienmrga. Ptjumos ar konstatts, ka neaizsegt redzeslauka lielums, kas ir nozmgs prredzambu ietekmjoss faktors skatoties no harvestera operatora kabnes, dazdu marku masnm nav viends. Nozmgkie vrdi: harvesters, krjas kopsana, koku aizsniedzamba. ··· Ptersons, J., Drska, A., Savejevs, A. Latvian University of Agriculture. Assessing reach of the stems to be removed and the quality of remaining stand in machined thinnings. Abstract. Assessed is the reach of the stems to be thinned out by a harvester in machined thinnings. The aim of the study, conducted on 12 different stands in

Latvijas Lauksaimniecbas universitte, Meza izmantosanas katedra, Akadmijas iela 11, Jelgava, LV-3001, Latvija *e-pasts: [email protected] 116

1

J. Ptersons, A. Drska, A. Savejevs the Zemgale and Vidusdaugava Forestry of the AS "Latvijas valsts mezi", is to evaluate how easy a harvester type machine can reach the stems to be cut down. In preparing the felling sites for operations in the belts next to the striproads all the stems to be removed were marked using a luminescent paint (for working also at night). The operator was supposed to remove the marked stems while in the belt midway between the striproads the stems to be removed were after the operator's judgement. After the operations the sample plots for evaluating the results of thinning were arranged by dividing the area between striproads in three belts, normally 16.0m wide with one side of the sample plot 5.3 m and the other 18.87 m long to get the sample plot of the size 100 m2. The sample plots were arranded so that 22-25% of the felling site were surveyed. The field data were analysed to establish the average density of remaining stand in each belt, the number of mechanically damaged and undamaged stems, as well as those crooked or with crown defects, and the dead stand. Analysed was also the visibility from the operator's cabin for the Ponsse Beaver, John Deere 1070d, and Valmet 901.4 harvesters. The percent of the visibility of working zone was assessed after the so-called shadow method, based on a 15 × 20 m square arranged around the harvester and evaluating the shadow zones of the artificial light at night arond the machine. During the operations observations were made at the harvester's stop points, evaluating the area visible by the operator from the cabine. It was concluded that the factors affecting machined thinnings by using hydraulic boom and grapple type harvesters fall into three groups: techical specifications of the harvester, stand parametrs, and visibility from the operator's cabin. It was found that in the belt midway between the striproads the proportion of remaining stems because of no possibility to reach them is by 15-35% higher than in the belts next to the striproad. This results in a situation where easy-to-reach belt of the forest stand next to the striproad is thinned more heavily than that midway. Furthermore, the work zone visibile from the operator's cabin is different for different harvester models. When evaluating the harvester's stop points on the striproad, it was found that in 25% of the cases the machine had to be moved by 1.5 m backward or forward to find the best position for reaching the stems to be thinned out. Key words: harvester, thinning operations, reach assessment, trees to be removed. ··· , ., pcka, A., , A., . . . ,

117

Mezzintne 22(55)'2010

. 12 / « » ­ . , , ­ ­, . . «». , : , . , 5% , . , ­ ­ 30% , . , . , , , , . : , , .

Ievads Kopsanas cirtes ir viens no nozmgkajiem faktoriem, kas ietekm kvalitatvu mezaudzu izveidosanu. Liels darbietilpbas d so cirsu potencils msdiens netiek pilngi izmantots. Rezultt ik gadu plnotais krjas kopsanas cirsu apjoms netiek izpildts, samazins mezaudzu kvalitte, no tirgus tiek izslgts ievrojams kokmaterilu daudzums, un meza pasnieks neiegst

iespjamo maksimlo peu. Latvijas mezzintnieki jau 20. g.s. 70.-80. gados uzsvra, ka, ievrojot mezsaimniecisks prasbas, jrod kompromisa risinjums, lai sasaisttu mezu audzsanu un masiniztu kokmaterilu sagatavosanu mezaudzes augsanas gait. Tika izstrdtas mezsaimniecisks prasbas masnm, kas btu izmantojamas kopsanas cirsu veiksanai (Ievis, Kazemaks, 1973). Jau saj laik ZRA ,,SILAVA" specilisti bija pirmie bijusaj PSRS un,

118

J. Ptersons, A. Drska, A. Savejevs nespja nodrosint vienmrgu izkopsanu vis, starp diviem koridoriem esosaj, meza slejas platb. Vlk, 2005. g. 15. mart, mintajos MK Noteikumos tika izdartas attiecgas izmaias, pieaujot zem tehnoloiskajiem koridoriem izmantot ldz 20% no mezaudzes kopjs platbas. Ldz ar to tehnoloiskos koridorus varja ierkot ik pc 20 m, kas btiski paaugstinja harvesteru izmantosanas efektivitti kopsanas cirts un teortiski nodrosinja visu kopsanas krtb izemamo koku nozsanu, pievilksanu pie tehnoloiskajiem koridoriem un apao sortimentu sagatavosanu. Neskatoties uz ieprieks minto, plasu masiniztas mezizstrdes ieviesanu krjas kopsanas cirts joprojm kav ekonomiskie un mezsaimnieciskie faktori. Pietiekami augsti nav rpnieciska vriena izstrdes razguma rdtji, neapmierinoss ir ar mezsaimniecisko un ekoloisko prasbu ievrosanas lmenis. Latvij 2010. gad tikai aptuveni 50% no kopj krjas kopsanas cirsu apjoma tiek izpildti, izmantojot harvestera tipa masnas. Prj izstrde notiek pc tradicionls tehnoloijas ­ smagos un bstamos darba apstkos, izstrdjot kopsanas cirtes ar rokas motorinstrumentiem un sagatavotos kokmaterilus pievedot ar specializtiem pievedjtraktoriem ­ forvarderiem. Veicot kopsanas cirti masinizti, harvesters galvenokrt darbus veic tehnoloiskaj koridor, no kura biezi vien visu izvcamo koku aizsniegsana nav iespjama: ldz ar to pazemins harvestera darba razgums un efektivitte. Lai labk btu saprotams masiniztas kopsanas cirtes

iespjams, ar Eirop, kuri ieviesa jaunus mezkopbas terminus: ,,organizta mezaudze" un ,,masinizta koku aizsniedzamba" kopsanas cirts, kas kuva par pamatkritrijiem masiniztai kopsanas cirsu izstrdei (T. Rozia, I. Ievis, 1978). Meza masnbves pirmie eksperimentlie paraugi ­ manipulatora tipa gsanas-saiosanas masnas, minimasnas darbam vid ar augosiem kokiem un pievesanas-treilsanas tehnika, (I. Ievis, 1975; V. Lazdns, 1979; A. Savejevs, 1989; A. Epalts, 2002) ­ apliecinja, ka ar kopsanas cirts ir iespjama to pielietosana, ievrojot mezsaimniecisks prasbas. Pagjus gadsimta 90-tie gadi ir nozmgs pavrsiens jauna veida mezizstrdes tehnikas izstrd ­ sks daudzoperciju masnu, ar datoriztu vadbas sistmu, srijveida razosana (Iwaoka et. al., 2007). Ldz ar harvestera tipa meza masnu ieviesanu mezizstrd kvalitatvi uzlabojs veicamo darbu izpilde, jo viena masna veic gan koku gsanu, atzarosanu, sortimentu sagarumosanu, k ar sirosanas opercijas. Taj pas laik so masnu izmantosana uzrdja vairkas kopsanas cirts izmantojamo mezizstrdes tehnoloiju vjs vietas un nepilnbas. Ldz pat 2005. gadam meza kopsanas cirts Latvij harvesteru pielietosana nebija iespjama, jo saska ar Ministru Kabineta Noteikumiem Nr. 217 kopsanas cirts ierkoto tehnoloisko koridoru kopplatba nedrkstja prsniegt 12% no audzes platbas (MK Noteikumi Nr. 217). T k attlumi starp tehnoloiskajiem koridoriem nedrkstja bt mazki par 30 m, harvestera izlces garums

119

Mezzintne 22(55)'2010

izstrdes process, nepieciesama ir termina ,,izcrtamo koku aizsniedzamba" defincija. ,,Aizsniedzamba" ­ meza masnas tehniski-tehnoloisks pasbas un operatora (cilvka) spja ar masnu aizsniegt un apstrdt atsevisu izvcamo koku kopjamaj mezaudz, maksimli saglabjot paliekoss audzes daas kvalitti. S ptjuma mris ir izvrtt faktorus, kas, strdjot ar harvestera tipa masnm, ietekm koku aizsniedzambu krjas kopsanas cirts, k ar novrtt paliekoss audzes koku kvalitti.

Materili un metodes 2008. un 2009. gad veikti ptjumi 12 dazds krjas kopsanas cirsms, kas izstrdtas ar harvesteriem. Cirsmas izvltas eogrfiski dazds Latvijas viets ­ A/S LVM Zemgales un Vidusdaugavas mezsaimniecbas teritorij (1. tabula). Katra cirsma pirms izstrdes tika pasi sagatavota ­ iezmti tehnoloiskie koridori, katra otr koridora pieguosajs pusslejs ar luminiscjosu krsu iezmti izvcamie koki (1.att. II un IV koridors). Viss veikts, ievrojot mezsaimniecisks prasbas un audzu kopsanas mode-

1. tabula / Table 1 Ptjuma objekti Objects of study

Koku augstums, m Tree height, m Sastvs Species composition Nogabals(i) Compartment(s)

Kvartls Forest block

Platba, ha Area, ha

Nr. p. k. No.

Iecirknis Forest district

Meza tips Stand type

Ln Dm;Vr Ln Dm Dm Ln Dm As Mr Dm Dm Vr

Harvesters Harvester

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

Klves Engures Trvetes Skaistkalnes Skaistkalnes Skaistkalnes Engures Engures Vecumnieku Misas Lvbrzes Trvetes

134 287 245 408 389 386 552 118 108 111 13 125

10;11;13 2;3;5;16;21;22 4 11;15 19 6 4 5 7;8;9 17 1 4

12.7 11.4 1.8 1.6 2.1 1.4 3.1 1.2 6.1 5.3 12.2 4.8

10P 5E5B 8P2B 10E 10P 10P 8P2E 7E3B 8P2E 8E1B1Ma 10P 10E

20 20 19 15 16 20 19 17 15 18 23 20

John Deere 1070d John Deere 1070d John Deere 1070d John Deere 1070d Ponsse Beaver Ponsse Beaver John Deere 1070d Ponsse Beaver Ponsse Beaver Valmet 901.4 John Deere 1070d John Deere 1070d

120

J. Ptersons, A. Drska, A. Savejevs us katrai konkrtajai audzei. Ptmajs cirsms, kuru platba lielka par 5,0 ha (1; 2; 9; 10. un 11. objekt), sdi tehnoloiskie koridori ar iezmtiem kokiem aizem 20% no cirsmas kopplatbas. Luminiscjosa krsa lietota tpc, ka masinizt kopsana notika ar diennakts tumsaj laik. Jatzm, ka iezmtie koki tika uzskaitti lauka darbu zurnl. Harvestera operatora uzdevums bija neizzmtaj cirsmas da kokus izstrdt pc saviem ieskatiem, ievrojot mezsaimnieciskos un mezizstrdes noteikumus, savukrt izzmtaj cirsmas da ­ izcirst tikai martos kokus. Pc sda veida cirsmu izstrdes izkoptaj audz tika ierkoti taisnstrveida parauglaukumi (platba 100 m2, 5,30 × 18,87 m). Parauglaukumu izvietojuma shma starp tehnoloiskajiem koridoriem pardta 2. attl. Izveidoti trs taisnstrveida parauglaukumi: - divi maljie ­ PL2 un PL3; - centrlais parauglaukums, kas atrodas slejas vidusda ­ PL1. Viss ptjum iekautajs cirsms tehnoloiskie koridori un parauglaukumi ierkoti t, lai parauglaukums PL3 atrastos taj pusslej, kuru harvesters izkopj uz neizstrdts audzes pusi, turpret parauglaukums PL2 ­ pusslej, kuru izstrd uz izkopts audzes pusi. Veidojot parauglaukumus, mezaudzes sleja starp tehnoloiskajiem koridoriem sadalta trs viends das. Prsvar slejas platums ir 16,0 m, ldz ar to katra parauglaukuma malas garums ­ 5,3 m. Lai parauglaukumu platba sastdtu 100 m2, otra mala izveidota 18,87 m gara. Pc cirsmas izstrdes mintajos parauglaukumos saskaitti visi koki, kas veido paliekoso audzi. Parauglaukumi katr cirsm izvietoti tdjdi, lai vartu

1. attls. Iezmto koku izvietojums cirsmas shm. Figure 1. Distribution of the trees marked for cuttind down. 121

Mezzintne 22(55)'2010

2. attls. Parauglaukumu izvietojuma shma. Figure 2. Distribution of sample plots over the felling area.

apsekot 20-25% no ptmo cirsmu platbas. Iegt informcija apkopota, aprinot datu vidjos lielumus ­ koku vidjo biezbu (koku skaits uz hektra) katras cirsmas katr atsevisaj slejas da. Vienlaicgi ar biezbas novrtsanu parauglaukumos izvrtti paliekoss audzes koku kvalittes radtji, atsevisi nodalot: - mehniski bojtos kokus (stumbra un saku bojjumi); - kokus ar sliktu stumbra formu; - kokus ar vainaga defektiem; - sausos kokus; - veselos, nebojtos kokus. Sdi koki uzskaitti katr parauglaukum un atzmti lauka darbu zurnl. Pc tam procentuli izskaitots, kds daudzums no paliekosajiem audzes kokiem ir nekvalitatvi, un k tie sadals pa vainu veidiem. T k izcrtamo koku aizsniedzambu liel mr nosaka prredzamba, ts

lmenis apsekots no trs dazdu marku un modeu (Ponsse Beaver, John Deere 1070d un Valmet 901.4) harvesteru kabnm. Pamatojoties uz novrojumu datiem, pc ,,nu" metodes ( 12.2.002-74), diennakts tumsaj laik, apkrt stvosam harvesteram norobezojot 15 × 20 m lielu laukumu, aprints darba zonas prredzambas procents (skat. 3. att.). Tad harvestera kabn, spuldzes izgaismojum, tiek iezmta "nu" zona un aprinta ts platba, kas attiecinta pret konkrt laukuma kopplatbu. Ptts ar harvestera stvpunktu skaits tehnoloiskaj koridor, ko nosaka izstrdjamo koku aizsniedzamba konkrtaj audzes viet. Harvestera darbs krjas kopsanas cirt noris gan no stacionriem, gan maingiem stvpunktiem. Stvpunktu patsvars kopsanas cirts un to ietekme uz audzi Latvij plask nav ptti. Precizjot terminus ,,stacionrs

122

J. Ptersons, A. Drska, A. Savejevs izvcamajiem kokiem, kuru apstrdei bija nepieciesama netradicionla shma: fiksts sdu koku skaits un apraksttas to izvksanas patnbas; atzmti ar visi aizkavjumi, kas saistti ar harvestera darbu un atsevisu mezaudzu patnbm. Rezultti un diskusija Apkopojot informciju par izvcamo koku aizsniedzambu krjas kopsanas cirts, ts izstrdjot ar manipulatora tipa meza masnm, izdalmas sdas aizsniedzambu ietekmjoso faktoru grupas: 1) prredzamba; 2) mezaudzu raksturojums; 3) masnu tehniskie parametri. Katr sai grup nodalmi vairki apaksfaktori. Piemram, ,,prredzambu" vai vizulo saskatmbu nosaka: a) bzes masnas kabnes un tehnoloisko iekrtu ergonomika; b) cilvka ­ operatora fizioloiskie procesi veicam darba laik; c) darba vietu biezums tehnoloiskaj koridor (bzes masnu pamatstvpunktu skaits, kuros notiek izvcamo koku apstrde); d) pussleju izvietojums tehnoloiskaj koridor attiecb pret izstrdto audzes dau. Mezaudzu raksturojuma faktoru grup ietverti: a) audzes sugu sastvs; b) audzes biezba (koku skaits pirms un pc cirtes); c) koku izvietojuma patnbas cirsm; d) apstrdjamo koku takscijas radtji (nestandarta koki);

3. attls. Harvestera stvpunkti: a ­ stacionrs, b ­ maings. Figure 3. Harvester pitstops: a ­ stationary, b ­ variable.

stvpunkts" un ,,maings stvpunkts", jatzm, ka ptnieki gan Skandinvijas valsts, gan Latvij (Ievis, Kazemaks, 1973) par ,,stvpunktu" uzskata bzes masnas novietni, no kuras tiek veiktas mezizstrdes darba opercijas. ,,Maings stvpunkts" nosacti ir stvvieta, uz kuru neliel ­ ±2,0 m ­ attlum darba proces papildus tiek prvietota bzes masna. Savukrt ,,stacionrs stvpunkts" ir nosacta stvvieta ­ darba proces bzes masna papildus netiek prvietota. Saj ptjum harvestera stvpunktu skaits noteikts izlases veid, izvrtjot harvestera darba procesu katr cirsm. pasa uzmanba pievrsta tdiem

123

Mezzintne 22(55)'2010

e) pameza, paaugas daudzums pirms un pc mezizstrdes. Masnu tehnisko parametru faktoru grup ietverti mezizstrdes masnu tehniskie rdtji: a) hidromanipulatora tehnisk specifikcija; b) satversanas-griesanas mehnisma gabarti; c) darba agregta piekares veids pie hidromanipulatora. emot vr minto faktoru kopu, ,,izvcamo koku aizsniedzamba" ir komplicts daudzfaktoru rdtjs, kas btiski ietekm visas mezizstrdes masnas funkcionsanu (darbspju). ,,Neaizsniedzams koks" krjas kopsanas cirt ir tds, kas pc mezsaimnieciskajm

prasbm no paliekoss audzes btu izvcams, bet dazdu iemeslu d tomr palicis audz. ,,Neaizsniedzams koks" paliek audz sdu iemeslu d : - nav saskatms no mezizstrdes masnas operatora kabnes; - nav satverams ar tehnoloisko iekrtu tehnisku iemeslu d; - netiek izvkts harvestera operatora pavirsbas d (pieredzes un zinsanu trkums, ktrums vai steiga). Eksperimenta vidjie rezultti ­ izkopts audzes biezba dazd izvietojum un attlum no tehnoloisk koridora ­ pardti 2. tabul. Parauglaukumu izvietojuma shma skatma 2. attl.

2. tabula / Table 2 Paliekoss audzes nevienmrgums Description of the remaining trees after thinnings

Nr. p. k. No.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

Audzes sastvs Stand composition

10P 5E5B 8P2B 10E 10P 10P 8P2E 7E3B 8P2E 8E1B1Ma 10P 10E

Meza tips Forest type

Ln Dm;Vr Ln Dm Dm Ln Dm As Mr Dm Dm Vr

Vidjais koku skaits uz hektra parauglaukumos The average number of trees per hectare plots PL3 PL1 Pl2

696 915 722 1047 994 723 802 815 742 904 584 906 934 1144 987 1271 1152 1018 1135 1207 1043 1260 804 1291 608 1002 611 862 765 589 685 821 623 745 510 745

LVM noteiktais, gab. ha-1 LVM parameters, trees pcs ha-1

600 650 600 1150 950 600 700 750 750 650 500 800

124

J. Ptersons, A. Drska, A. Savejevs Ptjuma rezultti liecina, ka tehnoloisk koridora tuvum audze tiek izkopta labk un ir retka, bet tlk no t ­ audze ir biezka. Sleju malas da paliekoss audzes biezums pc vidjiem radtjiem ir no 15 ldz 35% zemks par biezumu slejas vidusda, ttad gar tehnoloiskajiem koridoriem harvestera operatori izcrt vairk koku nek slejas vidusda. Raugoties no mezkopbas viedoka, audzei viscaur vajadztu bt vienmrgi izkoptai, tacu galvenokrt koku (ne)aizsniedzamba, masinizts kopsanas tehnoloija un, dazkrt, operatora steidzgums dod sdu rezulttu. Ptjum konstatts, ka harvestera operators, strdjot tehnoloiskaj koridor, abas pieguoss pusslejas izkopj neviendi. Labk tiek apgta un intensvk izkopta t pussleja, kas atrodas blakus izstrdtajai (izkoptajai) audzes daai, bet sliktk ­ pussleja virzien uz neizkopts audzes pusi, par ko liecina ar paliekoss audzes dau biezuma nevienmrgums (2. tabula). Paliekoss audzes koku kvalitatvais sadaljums apkopots 3. tabul un raksturo koku bojjumu veidu un veselbas stvokli ptjum iekautajs 12 cirsms. Raksturgkie paliekoso koku mehniskie bojjumi ir: stumbru mizas nobrzumi, netss iezjums atstjam kok, kas aug ciesi blakus izemamam kokam, k ar stumbra tuvum prrautas koka saknes. Valsts mezu apsaimniekotjs a/s ,,LVM" noteicis, ka par bojtu uzskatms tds paliekoss 3. tabula / Table 3 Paliekoss audzes koku kvalitatvais sadaljums Description of the quality of remaining stand

Koku kvalittes raksturojums Tree quality characteristics

Sausie koki Dead stand Ar vainaga defektiem Crowns defects Ar stumbra defektiem Stem defects Ar mehniskiem bojjumiem Mechanical damages Veselie koki Healthy trees Kop Total

Vidji, % Average, %

1,5 2,7

Atbilstoso koku sadaljums cirsm, % Distribution of the respective trees over the felling area, % 1

2,3 2,5

2

2,0 2,1

3

0,8 3,9

4

2,4 0,9

5

0,7 4,0

6

0,6 3,4

7

0,9 3,1

8

1,7 2,1

9

1,1 1,8

10

3,8 2,2

11

0,2 3,1

12

1,7 3,4

3,0

2,1

3,4

1,4

4,6

2,7

2,1

3,3

4,0

5,1

1,8

2,0

3,9

4,2

4,9

3,8

5,7

3,6

4,2

2,8

6,4

3,9

2,9

3,7

4,3

4,1

88,6 100

88,2 88,7 88,2 88,5 88,4 91,1 86,3 88,3 89,1 88,5 90,4 86,9 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100

125

Mezzintne 22(55)'2010

koks, kam stumbra mizas nobrzums prsniedz 15 cm2 vai kam ldz 70 cm attlum no stumbra, 2 cm rdius un vairk ap to, ir prrautas saknes, k ar tds, kam iezjums stumbr ir lielks par 10% no koka caurmra vai 1/5 no apkrtmra zjuma viet (AS Latvijas valsts mezi, 2007). Paliekosie koki ar sliktu stumbra formu vai defektiem parasti tiek novrtti vizuli, pc tam aprinot to skaitu uz hektra vai izsakot procentos. Par kokiem ar sliktu stumbra formu parasti uzskatmi tdi, kam stumbri ir izteikti lki ­ vienpusg vai daudzpusg lkumainba. Savukrt populrkie stumbra defekti ir saussi un mizas ieaugumi, ko biezi izraisjusi dzvnieku bojjumi, retk koku slimbas ­ vzi. Vrtjot paliekosos kokus pc stumbra formas, jem vr koku skaits ar sliktm stumbra formm audz pirms un pc kopsanas. Biezi vien praks ir situcija, ka pat 2/3 no audzes kokiem stumbra forma ir slikta. Tomr sd gadjum, lai audze nektu prk izretinta un netiktu prkpti kopsanas noteikumi, pilnga visu ,,slikto" koku izvksana nav iespjama. Paliekoso koku raksturgkie vainaga defekti ir: sausa, nokaltusi galotne vai galotnes vispr nav. Sds koks vienmr uzskatms k neperspektvs un paliekosaj, izkoptaj audzes da tam nevajadztu atrasties, izemot gadjumus, ja tas atbilst ekoloisk koka prasbm. Praks, strdjot diennakts tumsaj laik, harvesteru operatori parasti sdus kokus nepamana. Vainags ir galvenais indikators, pc k nosakms koka vese-

lbas stvoklis, kad jizvlas krjas kopsanas cirt izvcamie koki. Td ar harvesteru kabnes konstrukcija ir izveidota t, lai izcrtamais un tam blakus augosais koks btu redzami vis garum. ,,Prredzamba" ptjum analizta no operatora darba vietas ­ kabnes (atkarb no meza masnas konstruktv izveidojuma). Izminjumos izmantoti trs dazdu marku un konstrukciju kopsanas cirsu harvesteri (Valmet 901.4, Ponsse Beaver un John Deere 1070d) ar atsirgu kabnes un hidromanipulatora izvietojumu. Ievkta nepieciesam informcija un pc pielietots ,,nu" metodikas aprints darba zonas prredzambas % stacionraj stvpunkt (4. attls).

4. attls. Prredzambas noteiksana pc ,,nu" metodes. Figure 4. Visibility following the shadow method.

126

J. Ptersons, A. Drska, A. Savejevs Pc ,,nu" metodes iegtie dati katram harvestera tipam apkopoti 4. tabul. Prredzamba ir viens no faktoriem, kas izvrtjams iegdjoties harvesteru. So faktoru par btisku uzskata vairki harvestera darba ergonomikas ptnieki Skandinvijas valsts. Ptjumi par harvestera stvpunktu skaitu tehnoloiskaj koridor, saistb ar koku aizsniedzambu, aizskti jau pagjus gadsimta 60.-70. gados, kad ar noskaidrots, ka optimlais stvpunktu attlums tehnoloiskaj koridor kopsanas cirts ir diapazon no pilna hidromanipulatora izlices garuma ldz 2/3 no hidromanipulatora maksiml aizsnieguma (Ievis, Kazemaks, 1973). Msu ptjum konstatts, ka harvesteram krjas kopsanas cirts vidji pie katra ceturt izstrdjam koka, lai uzlabotos t aizsniedzamba, nkas prvietoties 1,5 m virzien "uz prieksu" vai "atpaka". 4. tabula / Table 4 Prredzamba pc ,,nu" metodes Visibility following the shadow method

Harvestera marka, modelis Harvester brand, model

Ponsse Beaver John Deere 1070d Valmet 901.4

Redzam lauka daa, % The visible part of the field, %

63 60 54

nas nosegt daa, % Sections covered by shadow, %

37 40 46

Kop, % Total, %

100 100 100

Secinjumi 1. Masinizt meza kopsan ar harvesteru 5% izvcamo koku, ieprieks izzmtajs cirsmas viets, atstjami tlkai augsanai, jo nav aizsniedzami. 2. Novrojumos konstatts, ka krtj darba pozcij tehnoloiskaj koridor 25% gadjumu, lai uzlabotos izvcam koka aizsniedzamba, harvesteram nkas prvietoties 1,5 m virzien "uz prieksu" vai "atpaka". 3. Neaizsegt redzeslauka diapazons, skatoties no harvestera operatora kabnes, dazdu marku masnm nav viends: labkais tas ir Ponsse Beaver harvesteriem. 4. Harvestera operators, strdjot tehnoloiskaj koridor, abu pieguoso pussleju mezaudzes daas novrt atsirgi: pussleja, kas atrodas blakus izstrdtajai audzes daai tiek izkopta intensvk nek pussleja virzien uz neizstrdts audzes pusi. 5. Atsirgi izvcamo koku aizsniedzambas apstki ir par iemeslu tam, ka mezaudzes slejas vidusda starp tehnoloiskajiem koridoriem turpmkai augsanai tiek atstts no 15% ldz 35% vairk koku nek slejas mals blakus tehnoloiskajam koridoram. Tdjdi mezaudze tiek izkopta nevienmrgi.

127

Mezzintne 22(55)'2010

Literatra A/S Latvijas valsts mezi (2007). Krjas kopsanas cirtes izpildes kvalittes kontroles procedra. Versija 2.0., Rga, 19 lpp. Epalts, A. (2002). Mehaniztas sastva kopsanas cirtes ietekme uz priezu audzes attstbu. LLU raksti, Nr. 5, 53.-58. lpp. Ievis, I., Kazemaks, A., Lazdns, V., Bozaks, V. (1967). Jauna tehnoloija meza kopsanas cirts. "Zintne", 91 lpp. Iwaoka, M., Aruga, K., Sakurai, R., Hyun Cho, B., Sakai, H., Kobayashi, H. (2007). Performance of Small Harvester Head in a Thinning Operation. Journal of Forest Research, vol. 4, No 3, p. 195-200. Ministru kabineta noteikumi Nr. 217. 2005. gada 15. marts. , ., , . (1973). . , , 9-24 cp. , ., , . (1965). . « », 1, 43-46 . , ., , . (1984). . , , 172 . , . (1978). « », , 26 . , . (1989). « ( I )», , 4-23 cp. 12.2.002-74. . . 12.2.019-76. . .

128

Information

aaa.indd

13 pages

Find more like this

Report File (DMCA)

Our content is added by our users. We aim to remove reported files within 1 working day. Please use this link to notify us:

Report this file as copyright or inappropriate

784481